Tiem pastniekiem un nodaļu operatoriem, kuru darba vietas slēgs, piedāvās darbu citviet vai pārkvalificēties. Tas ir īpaši aktuāli pirmspensijas vecuma strādājošiem.
Jāatgādina, ka "Latvijas pasta" plāni samazināt nodaļu skaitu līdz 71 izraisīja sašutuma vilni visā valstī. Amatus zaudēja "Latvijas pasta" padome, un satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") lika valdei meklēt citus risinājumus, lai neciestu iedzīvotāji. Nu tapis jauns plāns.
"Mūsu alternatīvais plāns paredz, ka būs aptuveni 120 nodaļas. Esam pārskatījuši kritērijus, kur šīs nodaļas paliek un kāpēc paliek. Nodaļu pārklājums būs izlīdzinātāks, un nebūs novadu bez pasta nodaļām, lielās pilsētas bez pasta nodaļām," pavēstīja "Latvijas pasta" Nodaļu un piegādes daļas vadītājs Mārtiņš Liepiņš.
Šim plānam esot Satiksmes ministrijas akcepts. Lai gan tiek runāts par, iespējams, 120 nodaļu saglabāšanu, droši ir zināms, ka paliek 116. Cik darbinieku zaudēs darbu, pastā vēl nevar pateikt.
"Īpaša programma ir, un visiem ir piedāvājums. Mēs gan meklējam citas iespējas "Latvijas pastā" vai nu piegādē, vai citā nodaļā, vai attālināti – klientu centra operators, grāmatvedība un līdz pat informācijas tehnoloģiju daļai," norādīja Liepiņš.
Līdz nedēļas beigām turpinās sarunas ar partneriem – preses izdevējiem Rīgā un reģionos, Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), pensijas maksātājiem.
"Svarīgi, lai cilvēki neciestu. Vismaz šobrīd liekas, ka pasts saprot, ka bija problēma komunikācijā. Un ir jāskatās, kā nākotnē nodrošināt pasta pakalpojumu. Ir jārunā ar katru pašvaldību atsevišķi. Un tagad ir jāiedod ziņa, kur pasts paliek tādu laiku," uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Arī nodaļu slēgšanas plāns tagad paredz sarunas ar pašvaldībām. Ar nozares ministrijas pārstāvjiem "Latvijas pasts" plāno tikties jaunnedēļ un vienoties par tālāko rīcību.
