ĪSUMĀ:
- Izvērtēta 20 kapitālsabiedrību iespējamā kotēšana biržā.
- Premjere: Kapitāla tirgus ir viena no lietām, kā uzņēmējdarbību un biznesu attīstīt Eiropas vienotā tirgū.
- Akciju tirgus kapitalizācija Latvijā būtiski atpaliek gan no kaimiņvalstīm, gan ES vidējā rādītāja.
- Vistuvāk virzībai kapitāla tirgū ir AS "Air Baltic Corporation".
- Uzņēmuma mazākuma daļas kotēt varētu arī AS "Augstsprieguma tīkls"; tam gan būtu vajadzīgi likuma grozījumi.
- Ašeradens: Arī privātie uzņēmumi izvērtē dalību kapitāla tirgū.
Valdība izskatījusi FM ziņojumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas būtu virzāmas sākotnējam publiskajam piedāvājumam, lai uzņēmumi varētu piesaistīt papildu privāto kapitālu to attīstības mērķu finansēšanai, saglabājot uzņēmuma vairākuma akciju valsts vai pašvaldības īpašumā. Publiskais piedāvājums nozīmē, ka uzņēmuma akcijas pirmo reizi tiek publiski piedāvātas iegādei plašam potenciālo ieguldītāju lokam, tostarp iedzīvotājiem un lieliem jeb institucionālajiem investoriem. Publiskajam piedāvājumam seko akciju iekļaušana biržas sarakstā (kotācija).
Kā norādīja premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), valstij steidzami jāattīsta valsts un pašvaldību sabiedrību kapitāla tirgus, lai valsts kļūtu bagātāka, attīstītos un varētu konkurēt ar citu valstu uzņēmumiem, kuri ļoti redzami ienāk Latvijas tirgū. Siliņa pauda, ka finansējumu, kas gūts no kapitāla tirgus, varēs tērēt arī citām vajadzībām, piemēram, veselībai, izglītībai un drošībai. "Arī Eiropas kopējā līmenī esam vienojušies, ka kapitāla tirgus ir viena no tām lietām, kā uzņēmējdarbību un biznesu attīstīt Eiropas vienotajā tirgū. (..) Lai neatpaliktu no citiem, mums tas jādara šodien," sacīja premjere.
Latvija akciju tirgus kapitalizācijā būtiski atpaliek no kaimiņiem
Valdība ambīcijas attiecībā uz nosprausto mērķi nemazina, jo, sasniedzot kapitalizācijas līmeni 9% apmērā, kapitāla tirgus būtu pietiekami izsverama alternatīva papildus banku aizdevumiem jebkuram uzņēmumam, kam nepieciešama finansējuma piesaiste. Tas dotu lielākas ieguldījumu izvēles iespējas privātpersonām un institucionāliem investoriem.
FM norādījusi, ka akciju tirgus kapitalizācija Latvijā pašlaik būtiski atpaliek gan no kaimiņvalstīm, gan Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja,
tādēļ valsts kapitālsabiedrību kotācija biržā ir būtisks solis kopējai kapitāla tirgus attīstībai Latvijā. Tā ir arī labvēlīgas vides veidošana privātā sektora iesaistei kapitāla tirgus attīstībā, to veicinot ar pozitīvu piemēru.
Kapitāla piesaiste nereti ir nepieciešama, lai uzņēmumi varētu izvērst savu darbību un arī uzņemties lielāku saistību apjomu. Nepietiekams kapitāls ir viens no iemesliem, kādēļ kreditēšana Latvijā nepieaug pietiekoši dinamiski.
Izvērtēti vairāk nekā 20 uzņēmumi
Lai izlemtu, kuri uzņēmumi būtu virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, izvērtētas vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un to iespējamā dalība kapitāla tirgū.
Izanalizējot pašreizējo situāciju un iespējas, pašlaik tiek apsvērta AS "Air Baltic Corporation" virzība, un uzņēmums jau aktīvi strādā, lai sagatavotos sākotnējā publiskā piedāvājuma īstenošanai. Ašeradens norādīja, ka uzņēmuma kotēšana biržā paredzēta šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
FM redz potenciālu arī AS "Latvenergo" "zaļā" meitasuzņēmuma dibināšanā un tā kotācijā biržā, kas dotu iespēju piesaistīt finansējumu tik nepieciešamo atjaunojamo energoresursu projektu attīstīšanai, tādējādi stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību.
Valdība uzklausīja AS "Augstsprieguma tīkls" turpmākos attīstības plānus un investīciju vajadzības, kuru finansēšanai sākotnējais publiskais piedāvājums uzņēmuma mazākuma daļu kotēšanai varētu būt apsverama alternatīva.
Ņemot vērā to, ka uzņēmums pārvalda kritisko infrastruktūru, šāda soļa speršana rūpīgi jāizsver, un tam būs nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.
Pēc tam, kad sadarbībā ar pārējiem Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoriem pabeigs Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem projektu, apsverama daļēja AS "Augstsprieguma tīkls" kotēšana, pirms tam veicot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. Ašeradens vērtēja, ka diskusijas par to varētu atsākties 2025. gadā.
Paredzams, ka valdības dienas kārtībā nonāks arī jautājums par SIA "Latvijas Mobilais telefons" un SIA "Tet", kā arī SIA "Tet" meitas uzņēmumu SIA "Citrus Solutions". Tāpat valdībai arī jāpieņem lēmumi par Latvijas Pasta sākotnējā publiskā piedāvājuma nepieciešamību kontekstā ar aktualizētu kapitāla un finansējuma piesaistes izvērtējumu atbilstoši aktuālajai uzņēmuma stratēģijai.
No Rīgas valstpilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām biržā varētu nonākt SIA "Rīgas meži" un SIA "Rīgas ūdens", kas obligāciju emisiju plāno 2025.–2026. gadā, un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ar sākotnējo publisko piedāvājumu. Ašeradens norādīja, ka Rīgas pilsētas kapitālsabiedrības kopā ar Rīgas vadību izvērtēja nepieciešamo kapitāla piesaisti, kas būtu 1,9 miljardi eiro.
"Augstu novērtējam Rīgas vadības ieinteresētību kapitāltirgus attīstībā un šo kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā," pauda Ašeradens, norādot, ka
gan "Rīgas ūdens", gan "Rīgas namu pārvaldnieks" pārskatāmā nākotnē varētu pieņemt lēmumu par virzīšanos uz biržu.
Arī privātie uzņēmumi izvērtē dalību kapitāla tirgū
Tāpat valdība augsti vērtē to, ka arvien vairāk privāto uzņēmumu dalību kapitāla tirgū vērtē kā labu alternatīvu finansējuma piesaistei. Kā vienu no privātajiem uzņēmumiem, kas plāno kotēt akcijas biržā, Ašeradens minēja banku "Citadele".
FM norādīja, ka joprojām turpinās atbalsta programmas darbība, lai sniegtu atbalstu tiem uzņēmumiem, kas gatavojas dalībai biržā, kā arī tuvākajā laikā noslēgsies darbs pie IPO jeb sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveides.
Sākotnējā publiskā piedāvājuma nosacījumus, tai skaitā iespējamo cenu vai tās amplitūdu, nosaka emisijas prospektā, kas vēlāk tiks izstrādāts atsevišķi konkrētam uzņēmumam un kuru apstiprina Latvijas Banka.
Turpmāk aktuālos jautājumus, kas sasaistīti ar valsts kapitālsabiedrību, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, paredzēts skatīt Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē.
KONTEKSTS:
Pērn rudenī izveidotā valdība Evikas Siliņas vadībā ir pirmā, kas uzdevumu valsts un pašvaldības uzņēmumus virzīt kapitāla tirgū ierakstījusi valdības deklarācijā. Šis jautājums ir atlikts jau gadu desmitiem.
Šim solim vistuvāk ir nacionālā aviokompānija "airBaltic".
