Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, patēriņa cenas Latvijā šī gada martā bija par 0,9% augstākas nekā pirms gada, savukārt salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,2%.
Cenas dažās jomās sarūk nelabprāt
Kā norādīja "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, viens no marta dārdzības iemesliem ir apģērbu un apavu izpārdošanas sezonas beigas. Arī šogad cenas attiecībā pret februāri šajā preču kategorijā pieauga par 6,9%, tāpēc tās ietekme uz kopējo cenu līmeni bija visspēcīgākā starp galvenajām patēriņa grupām. Naftas cenu kāpums padarīja transporta izmaksas par otro galveno cenu kāpuma veicinātāju; sezonalitātes ietekme uz pārtikas cenām palielināja patēriņa izdevumus.
Tāpat šajā mēnesī palielinājās akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, piebilda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš gan atzīmēja, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti zema, taču cenas kopumā turpina augt. Ekonomika pagaidām īsti neaug, tomēr ar inflāciju saistītie izaicinājumi, visticamāk, nav beigušies.
Piemēram, pakalpojumu cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas augsta, un pakalpojumu gada inflācija martā paātrinājās līdz 5,7% no 4,8% februārī.
Tas joprojām ir ļoti augsts inflācijas līmenis, un kopējais cenu pieaugums martā par 1,2 % ir lielākais viena mēneša cenu kāpums Latvijā kopš aizvadītā gada maija, norādīja "Citadeles" ekonomists.
Tāpat inflāciju šobrīd arvien mazāk palīdz ierobežot arī zemākas energoresursu cenas, savukārt martā degvielas cenas Latvijā bija par 2,8% augstākas kā pirms gada.
Lai arī elektrības un siltumenerģijas cenu kritums joprojām nodrošina kopumā zemu inflāciju Latvijā, tomēr citās jomās cenas samazinās ļoti nelabprāt. Piemēram, dārzeņu cenas 2022. gadā Latvijā pieauga ļoti augsto dabasgāzes un energoresursu cenu dēļ. Taču tagad, kad dabasgāze Eiropā atkal ir relatīvi lēta, dārzeņu cenas Latvijā martā bija tikai par 2% zemākas kā pirms gada un gandrīz par 60% augstākas nekā 2021. gada martā. Arī citās jomās plaši cenu kritumi nav vērojami.
Globālie faktori kļūst labvēlīgi inflācijai
Āboliņš norādīja, ka energoresursu, pārtikas, metālu un citu dabas resursu cenu kritums pasaulē kopš 2022. gada vidus bija ļoti nozīmīgs faktors, kas ļāva pietiekami strauji samazināt inflāciju arī Latvijā. Tomēr pēdējos mēnešos resursu cenu kritums pasaulē ir apstājies un globālie faktori sāk kļūt labvēlīgi inflācijai. Piemēram, naftas cenas ir pieaugušas no aptuveni 75 ASV dolāriem par barelu janvārī līdz aptuveni 90 dolāriem šobrīd, savukārt zelta un vara cenas kopš marta sākuma pieaugušas par vairāk nekā 10%.
"Naftas cenu kāpuma galvenais iemesls gan šķiet nestabilā ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos, tomēr
uzņēmēju noskaņojuma rādītāji liecina arī par pozitīvām tendencēm pasaules rūpniecībā, un inflācijas gaidas joprojām ir gana spēcīgas," vērtēja Āboliņš.
Viņaprāt, par ļoti strauju resursu cenu kāpumu šobrīd uztraukties, visticamāk, nav pamata. Piemēram, naftas cenu kāpuma potenciālu īstermiņā ierobežo netipiski brīvas lielas naftas ieguves jaudas Saūda Arābijā, jo OPEC valstis pēdējā gada laikā ir centušās stabilizēt naftas cenas, samazinot naftas ieguvi.
Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā vēl saglabāsies zema
"Luminor" bankas ekonomists vērtēja: sagaidāms, ka aprīlī gada inflācija saglabāsies apmēram marta līmenī, savukārt maijā to krasi samazinās bāzes efekts. Pērnajā maijā bija neparasti liela mēneša inflācija, tas arī ir līdz šim augstākais cenu punkts un tāds var palikt vēl ilgu laiku.
Arī bankas "Citadele" ekonomists lēsa, ka līdz vasarai inflācija Latvijā saglabāsies zema un maijā Latvijā ir pat iespējams viens deflācijas mēnesis, jo aizvadītā gada maijā beidzās ar energoresursu cenu kāpumu saistītie valsts atbalsta pasākumi.
"Taču no jūnija inflācija Latvijā atkal sāks pakāpeniski pieaugt, un, pēc manām prognozēm, līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt jau 2–2,5 %, lai arī atsevišķām cenām joprojām ir potenciāls samazināties.
Piemēram, siltumenerģijas tarifi Rīgā un citviet joprojām ir balstīti uz pagājušā gada augstajām energoresursu cenām. Tādēļ šogad kopumā inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 1,5%," vērtēja bankas "Citadele" ekonomists.
Pēc viņa teiktā, zemā inflācija eirozonā un Latvijā šobrīd ļauj jau pietiekami droši prognozēt, ka jūnijā Eiropas Centrālā banka sāks samazināt procentu likmes eirozonā un kredīti Latvijā kļūs nedaudz lētāki. Tomēr uz ļoti strauju likmju kritumu šobrīd cerēt gan nevajadzētu, jo inflācijas gaidas joprojām ir augstas, resursu cenas sāk radīt jaunu cenu spiedienu un Eiropas rūpniecībā ir redzamas stabilizācijas pazīmes. Tādēļ "Euribor" likmes līdz gada beigām varētu nenoslīdēt zem 3%.
Cenas ietekmēs darbaspēka izmaksu attīstība
Strautiņš piebilda, ka preču cenas šogad un nākamgad vēl vilks inflāciju uz leju. Taču skaidrs, ka ilgākā laikā par galveno stāstu kļūs pakalpojumi. Algu kāpums būs kā daudzu uzņēmumu un pat veselu nozaru "pārbaude uz izturību".
"Cilvēku resurss mūsu valstī ir ierobežots, tāpēc viņa augstība darba tirgus lems, kam "būs dzīvot un kam nē". Izmaksu kāpums un arī iespējama konkurences mazināšanās pakalpojumos paaugstinās to cenas pircējiem," norādīja "Luminor" ekonomists.
Latvijas Bankas ekonomiste akcentēja, ka tieši darbaspēka izmaksas pakalpojumu cenu attīstību ietekmē vairāk nekā citas produktu grupas,
tāpēc tuvāko gadu laikā sagaidām, ka pakalpojumu cenu pieaugums, lai gan vairs nebūs tik straujš kā pēdējā gada laikā, joprojām saglabāsies virs citu produktu grupu cenu pieauguma.
Latvijas Banka šī gada inflācijas prognozi samazināja līdz 1,5%, un arī nākamajiem diviem gadiem paredzams, ka inflācija Latvijā būs nedaudz zem 2%.
