"Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem peļņas rādītāji nav pieauguši, pretēji bankām, ir samazinājušies. [..] Lēmums [par nodokļa piemaksu] nozīmē to, ka šiem kredītdevējiem no apgrozības tiks izņemti vairāku miljonu apmērā apgrozāmie līdzekļi, kuri attiecīgi netiks izsniegti kredītos, piemēram, nekustamo īpašumu iegādei reģionos, kur tieši ārpusbanku sektora kreditētāji darbojas aktīvāk nekā bankas," apgalvoja Lūse.
Nebanku kreditētājus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kura Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis vērtēja, ka nebanku nozare jau šobrīd tiek stingri regulēta, tāpēc rūpīgi jāpārdomā, kā to ietekmēs papildu prasības.
"Jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti augsta valsts nodeva par šo pakalpojumu sniegšanu, iespējams, pat augstākā pasaulē – par jaunas licences saņemšanu ir 250 000, pēc tam 55 000 eiro katru gadu. Ja būs tādi nepārdomāti grozījumi, kas ietekmēs šo biznesa vidi, var būt tā, ka turpmāk palielināsies pakalpojumu sniedzēju skaits no citām Eiropas Savienības valstīm ar banku licencēm. Vienkārši vajadzētu apsvērt no visām pusēm par un pret, kādus normatīvus pieņemt, lai tomēr būtu ekonomikai draudzīga vide," sacīja Priedītis.
Pēdējo trīs gadu laikā patēriņa kredītus, tai skaitā nebanku kredītus, izmantojuši 36% Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt automašīnas un sadzīves tehnikas iegādei, kā arī mājokļa remontam. Puse no kredītņēmējiem ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kas bankās aizņemas aptuveni 7000 eiro, pie nebanku kreditētājiem – no 500 līdz 1000 eiro, liecina bankas "Luminor" veiktā aptauja. Arī Latvijas Bankas dati liecina, ka no jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits šogad audzis par 21%.
"Luminor" privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs stāstīja, ka vidējā patēriņa kredīta summa bankā palielinājusies līdz 6900 eiro un to atmaksā vidēji 5 līdz 7 gados.
Gan bankas, gan nebanku kreditētāji patēriņa kredītiem piemēro fiksētu procentu likmi. Asociācijas "FinTech Latvija" vadītāja Tīna Lūse stāstīja, ka līdz ar to nebanku kredīti nav kļuvuši dārgāki.
"Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati rāda, ka cenas praktiski nav mainījušās šiem produktiem. Piemēram, hipotekārajiem kredītiem šīs "Euribor" svārstības cenu ir pieaudzējušas nedaudz, bet kopumā cenas turas iepriekšējā līmenī," sacīja Lūse.
Priedītis stāstīja, ka šī gada pirmajā pusgadā nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza vienu miljardu eiro un portfelis saglabājas stabils.
KONTEKSTS:
Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par UIN.
