ĪSUMĀ:
- Pirms "Altum" pārveidot par banku, ir jāveic ilgs izpētes un ECB licencēšanas process.
- Pastāv jautājums, no kurienes rast finansējumu jaunas bankas izveidei.
- Nav skaidrs, vai "Altum" kā banka turpinātu sniegt arī līdzšinējos pakalpojumus.
- Purgaile: Kreditēšanu var veicināt arī ar privātu komercbanku rokām.
- Finanšu ministrija: Latvijas kreditēšanas līmenis ir aptuveni divas reizes zemāks nekā citur Eiropā.
- Pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāveic izvērtējums, kurā no tirgus sektoriem trūkst piedāvājuma.
Līdz bankas izveidei paietu vismaz gads
Purgaile norādīja, ka ECB licencēšanas process ir pietiekoši garš un sarežģīts. Izpētes laikā notiek akcionāru, šajā gadījumā trīs ministriju – Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas – izvērtēšana, iecerētā pārvaldības modeļa izpēte, ilgtspējas, kreditēšanas politikas un biznesa stratēģijas novērtēšana.
"Altum" 40% akciju turētāji ir Finanšu ministrija (FM), 30% – Ekonomikas ministrija (EM) un 30% – Zemkopības ministrija (ZM).
Vienlaikus ECB vērtē arī "exit plānu" jeb to, kas notiks, ja bankas darbībā kaut kas neizdosies.
Šis ECB izvērtēšanas process līdz licences izdošanai varētu ilgt līdz pat gadam, norādīja Purgaile.
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" tika izveidota 2014. gadā, apvienojot Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības fondu un Hipotēku banku, ko pārdēvēja par attīstības finanšu institūciju "Altum".
Par Hipotēku bankas pārveidošanu par attīstības institūciju, kas nodarbotos tikai ar valsts palīdzības programmām uzņēmējiem un lauksaimniekiem, pirms tam tika runāts jau gadiem.
Pēc trīs iestāžu apvienošanas pakāpeniski "Hipotēku banka" pārveidota, bankas komerciālā darbība pārtraukta un komercdaļa nodota privātajā sektorā, nodrošinot pāreju no bankas uz finanšu institūcijas statusu.
"Minimālā kapitāla prasība ir 5 miljoni, bet arī ar tiem nevar uzreiz sākt [bankas darbību]. Ir jāparāda nauda arī vismaz pirmajiem 3 gadiem, no kuras tiks finansētas investīcijas, tostarp arī sistēmās un izstrādēs, un šo gadu laikā ir jāsaglabā regulatīvās prasības, kas visām bankām ir vienādas," norādīja Purgaile, prognozējot, ka kopumā bankas izveidei būtu nepieciešami padsmit miljoni eiro.
Tam, ka jaunas bankas izveide ir dārgs un laikietilpīgs process, piekrita arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, norādot, ka sākumā ir jānodefinē jomas, kurās konstatējamas tirgus nepilnības. Tam būtu nepieciešami vismaz pāris mēneši vai pusgads.
Tālāk būtu jārisina jautājumi par kapitāla pietiekamību un to, no kurienes rast finansējumu. Bankas licences saņemšana būtu pēdējais posms, norādīja Ploka.
Tas, vai līdz ar "Altum" pārtapšanu par banku tā varētu turpināt uzņemties arī līdzšinējās saistības, būtu jāizvērtē Eiropas Komisijai.
Šai sakarā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs iebilda, ka,
ja "Altum" kā banka saglabātu arī līdzšinējās funkcijas, veidotos interešu konflikts, jo, sniedzot garantijas, "Altum" redzētu citu banku komercpiedāvājumus.
Viedokļi par jaunas bankas vajadzību atšķiras
Purgaile vērtēja, ka, viņasprāt, mērķi veicināt kreditēšanu un banku pakalpojumu pieejamību var panākt arī "ar privātu komercbanku rokām". Viņa atgādināja, ka Latvijā ir 13 dažādas komercbankas, četras no tām zināmākas un ieņēmušas lielāku tirgus daļu. Tomēr arī mazāko banku galā esot vērojama vēlme ieņemt zināmu tirgus daļu.
Tikmēr Finanšu ministrijas pārstāve uzsvēra, ka mērķis, izveidojot jaunu banku, būtu paplašināt banku konkurenci, jo "jebkura konkurence tirgū rada lielākas priekšrocības klientiem".
Lai gan izklausās, ka Latvijā komercbanku ir daudz, ir jāvērtē, kādus pakalpojumus tās sniedz, jo Eiropas Savienības vērtējumā Latvija krietni atpaliek kreditēšanā, norādīja Ploka:
"Mūsu kreditēšanas līmenis ir aptuveni divas reizes zemāks nekā visur citur Eiropā. Ar kreditēšanu lielā mērā nodarbojas četras lielās bankas, tāpēc tur būtu nepieciešama konkurence," sacīja Ploka.
Ploka norādīja, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem būtu, no kādiem līdzekļiem bankas izveide tiktu finansēta.
Savukārt Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) piebilda, ka ieceres galvenais mērķis noteikti nav izveidot vēl vienu banku, kuras prioritāte būtu apkalpot privātpersonu kontus, bet gan prioritāri jārisina mājokļu kreditēšanas jautājumi, īpaši reģionos, kur bankas mēdz atteikt hipotekāro kredītu.
Grafs gan pauda viedokli, ka "Altum" pārveide par banku būtu "kļūdaina valsts iejaukšanās", turklāt šobrīd ir jāveic situācijas izvērtējums un jāgūst objektīvi pierādījumi, kurā no tirgus sektoriem trūkst piedāvājuma. "Esam "pametuši gaisā" tēmu, ka pastāv tirgus nepilnība, bet lēmumu traucē pieņemt trūkstoši objektīvie dati, uz kuru pamata valsts varētu pieņemt scenāriju," pauda Grafs, norādot, ka, viņaprāt, jaunas bankas izveide būtu galējs lēmums, turklāt "Altum" jau tagad sekmīgi pildot lomas, ko komercbankas nedara.
Kā norādīja Purgaile, šobrīd "Altum" ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību atbalsta noteiktas mērķa grupas ar garantijām un aizdevumiem, operējot ar dažādiem līdzekļiem – obligācijām, budžeta līdzekļiem, arī Eiropas fondu finansējumu.
Ja "Altum" kļūtu par banku, tad tai būtu iespēja sākt pieņemt noguldījumus no iedzīvotājiem, kreditēt privātpersonas un paplašināt arī citu pakalpojumu loku. Zināms, ka tiek apsvērts arī scenārijs turpināt "Altum" iesākto, paplašinot tikai atbalsta darbību.
Šobrīd "Altum" darbojas tikai tajās jomās, kas ir saskaņotas ar Eiropas Komisiju, turklāt "Altum" garantijas piešķir tikai tiem kredītiem, ko akceptējušas komercbankas, norādīja Ploka.
"Altum" valsts atbalsta portfelis 2023. gadā tika nodrošināts 1,6 miljardu apmērā, bet 2024. gadā tas paredzēts 1,14 miljardu apmērā, pastāstīja Ploka.
Latvijas Bankas viceprezidente norādīja, ka arī mazās bankas sniedz savu ieguldījumu konkurences vairošanā. Lai gan to faktisko ietekmi uz ekonomiku absolūtos skaitļos noteikt ir sarežģīti, mikrolīmenī redzams, ka konkurence no mazo banku puses ir, un arvien biežāki ir gadījumi, kad mazās bankas cenšas lielajām atņemt klientus.
"Klients vai nu aiziet, vai esošā banka ir spiesta uzlabot nosacījumus," norādīja Purgaile.
KONTEKSTS:
Lai veicinātu konkurenci kreditēšanas jomā, finanšu institūciju "Altum" varētu pārveidot par Latvijas Attīstības banku.
Latvijas Banka un Finanšu ministrija šo ideju nenoraida, taču aicina vienoties par konkrētiem šādas organizācijas izveides nosacījumiem un stratēģiju, un Saeimas atbildīgā komisija sagaida ceļa karti "Altum" pārtapšanai par banku.
"Altum" iespējama funkciju papildināšana nav jauna ideja – to Ekonomikas ministrija rosināja apspriest vēl iepriekšējās valdības laikā. "Altum" darbību augstu vērtē reitingu aģentūras, tam ir labs kredītreitings un labas iespējas aizņemties finanšu tirgos.
