Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane paziņojumā medijiem norādīja – lai gan šoruden cenu līmenis lielai daļai produktu ir augstāks nekā pirms gada, ir atsevišķas preces un pakalpojumi, kam cenas tomēr ir kritušās.
Piemēram, centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā pirms gada. Daļa iedzīvotāju ilgstoši augstās inflācijas dēļ ir izjutusi pirktspējas kritumu, un "nogurdinātajai pirktspējai" arī šie zemākie tarifi var likties gana sāpīgi, jo vairāki citi ikmēneša rēķini tomēr ir pieauguši.
Pašlaik gan Latvijā atgriežas pie tendences, ka vidējās algas kāpums ir straujāks par inflāciju, kas ļaus iedzīvotāju pirktspējai pamazām atgūties, norādīja ekonomiste.
Viņa lēsa, ka pašlaik inflācijas līmenis Latvijā ir samērā zems un sagaidāms, ka tas saglabāsies zems arī tuvākajos mēnešos un nākamgad. Tiesa, situācijas attīstība Ukrainā un Tuvajos Austrumos var strauji sašūpot resursu cenas globālajos tirgos, kas nozīmētu straujāku inflāciju arī Latvijā.
Tāpat Latvijas Bankas ekonomiste norādīja, ka
kopumā Latvijas inflācija ir zem eirozonas vidējā līmeņa, tā ir zemāka arī nekā Lietuvā un Igaunijā.
Mazinājās, jo "nekas nenotika"
Tikmēr bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš pamanījis, ka kopš janvāra inflācija ik mēnesi ir samazinājusies vismaz par procentpunktu. Oktobris visdrīzāk ir šīs sērijas beigas, novembrī gaidāmā inflācija ir zem 2%, bet diez vai tā būs 1,1% vai zemāka. Viņa vērtējumā tas bija iespējams, pateicoties "gandrīz pārdabiski nepatīkamai notikumu virknei" pērn – pandēmijas atbalsis, karš, ekonomiskās politikas kļūdas.
"Lai inflācija šogad samazinātos, nekam nebija jānotiek, pietika ar to, ka nekas nenotiek,"
komentēja Strautiņš.
Gada inflācija oktobrī samazinājās līdz 2,1%, vairāk nekā pusi no tā veidoja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Tātad inflācija ir normalizējusies, šāds cenu pieauguma temps ir monetārās politikas mērķis. Eirozonā kopumā inflācija vēl ir nedaudz lielāka.
Augstāka ir arī tā saucamā pamatinflācija Latvijā, jo gada inflāciju šobrīd samazina enerģijas cenu kritums. Taču arī pamatinflācija strauji samazinās.
Par spīti spēcīgajam algu kāpumam, pakalpojumu cenu inflācija oktobrī samazinājās īpaši strauji – no 8% līdz 6,6%. Preču cenas strauji tuvojas deflācijas slieksnim, tās gada griezumā auga tikai par 0,6%, salīdzinot ar 1,8% septembrī.
Salīdzinājumā ar septembri kopējais cenu līmenis samazinājās par 0,4%. Tā ir jau otra "nesezonālā" mēneša deflācija pēc kārtas. Pieskaitot augustu, kad cenu kritums ir ierasta parādība, cenas samazinājušās trīs mēnešus pēc kārtas. To ir radījusi pērn notikušā izejvielu cenu krituma atbalss, kas patērētājus sasniedz ar novēlošanos.
Skatoties produktu kategoriju griezumā, mēneša deflāciju pilnībā izskaidro mājokļa uzturēšanas izmaksu samazinājums.
Nākotnes prognozes
Attiecībā uz nākotnes cenu izmaiņām Opmane vērsa uzmanību algu pieaugumam, kas izpaužas gan kā ražošanas izmaksu sadārdzinošs, gan pieprasījumu veicinošs faktors. Jau pašlaik Latvijā samērā strauji turpina augt pakalpojumu cenas, kur šī algu izmaiņu ietekme izpaužas visspēcīgāk. Daļu no pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar palielinātu pieprasījumu, atsevišķās nozarēs arī sarucis piedāvājums, jo kādi uzņēmumi neiztur pandēmijas laika pārbaudījumus.
Visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, savukārt lēnākais cenu pieaugums bijis ar komunikāciju saistītiem pakalpojumiem, kam pieprasījums pandēmijas laikā nebija tik svārstīgs.
Arī Strautiņš lēš, ka novembrī lielas cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Pateicoties bāzes efektam, novembrī gada inflācija vēl samazināsies, turpmākajos trīs mēnešos gada inflācija vairs krasi nemainīsies. Ir iespējama gada inflācijas tālāka samazināšanās vēl nākamā gada pavasarī un vasarā, ražošanas izmaksu samazinājumiem no 2022. gada 3. ceturkšņa trakajām virsotnēm turpinot sasniegt patērētājus, šis process pilnībā izpaudīsies vairāku gadu laikā.
Vienlaikus cenu līmeni virzienā uz augšu stums algu kāpums, tāpēc pēc ļoti zemas vai pat brīžiem negatīvas inflācijas perioda nākamgad tā turpmākajos gados normalizēsies.
Lai arī inflācija Latvijā sāk samazināties, iedzīvotāji dažādās aptaujās un sociālajos tīklos norāda, ka joprojām izjūt cenu kāpumu, un tas liek viņiem pastiprināti meklēt dažādus veidus, kā ietaupīt. Aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka to visvairāk jūt, pērkot pārtiku, medikamentus un norēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem.
KONTEKSTS:
2022. gadā Latvijā vairākus mēnešus patēriņa cenu kāpums gada griezumā svārstījās ap 20% atzīmi, pārsniedzot "trekno gadu" inflācijas pīķi. Bet jau no 2023. gada pavasara patēriņa cenu kāpums sāka sabremzēties, septembrī sarūkot līdz 3,3% un mēneša griezumā uzrādot 0,4% deflāciju.
