Krimuldas pagasta zemnieku saimniecībā "Lejaslīves" pie mājas bišu dravā ir 15 stropi, kuros vēl aktīvi darbojas bišu saimes. Medus sezonas noslēgumā bites vēl ievāc nektāru griķu laukos, viršos un arī invazīvo Kanādas zeltslotiņu laukos.
Biškopis Atis Vallis saka, ka saimniecībā kopumā ir trīs bišu novietnes. Arī kopumā šajā sezonā medus ienesums bišu stropos bijis labs – uz 25 bišu saimēm izsviesta teju pusotra tonna medus.
Karstā un sausā laika dēļ šovasar medus ir biezāks un tumšāks, jo bites vairāk ienesušas tā dēvēto koku lapu izsvīduma medu.
"Pavasara medus bija, kā ierasts, no kārkliem utt., bet pēc tam nākamais medus jūnijā ap Jāņiem vairāk bija tumšais izsvīduma medus, kas izsvīst no lapām un to bites savāc. Tas ir mazliet savādāks, tas ir vērtīgāks un bagātāks ar minerālvielām, ne tāds kā no ziedu nektāra. Viņš tā kā karamele, es parasti pirms sviešanas kāres uzsildu līdz 27 grādiem, un medus tik un tā bija ļoti biezs un staipīgs, nevis tekošs, bet garšīgs," klāsta biškopis.
Viņš vērtē, ka pieprasījums pēc medus Latvijā ir gana liels, bet arī medus ražotāju ir daudz un veidojas pārprodukcija. Savukārt vietējā medus cena šajā sezonā palikusi nemainīga.
"To jūt, tas apjoms un pārprodukcija mazliet ietekmē realizāciju, un tad visvienkāršāk ir atdot lētāk, lai tikai tiktu vaļā no tā medus. Mums ir savs komforta zonas apjoms, kuru varam realizēt, un tad mēs tajā arī paliekam," saka Vallis.
Turpat saimniecībā "Lejaslīves" ir arī stropu darbnīca, kuru biškopis sākumā ierīkojis savām vajadzībām, bet tagad ražo rāmjus un stropus arī citiem. Pēc inventāra pieprasījuma Vallis secina, ka nozarē arvien pievienojas jauni biškopji.
"Mēs sataisām ap 90 tūkstošus rāmju gadā un kādus 500 stropus. Tie ir gan jauni, gan ilgstoši biškopji, kas pērk.
Biškopība ir interesanta un salīdzinoši vienkārši attīstāma nozare, jo ir viegli iegūt ražošanas resursu īsā laikā," teic Vallis.
Biškopības biedrības vadošais pētnieks Juris Šteiselis norāda, ka medus raža kopumā saimniecībās Latvijā ir vidēja – ap 25 līdz 30 kilogrami medus no saimes. Neskatoties uz prognozēm par sliktu viršu medus ražu, ienesums tomēr ir, bet sausuma dēļ sliktāk klājies ar sēto nektāraugu ziedēšanu.
"Savukārt mūsu galvenie pavasara nektāraugi rapsis, kārkls un vītols izskatās, ka diezgan labi šogad medoja, un mēs redzējām biškopju saietā, ka šogad ir diezgan daudz gaišie medi tieši no pavasara. Un tad šīs sezonas interesantākais stāsts ir tas, ka bites ievākušas ļoti daudz šā lapu medus, un tas ir zināmā mērā rets medus," norāda Šteiselis.
Pēc viņa teiktā, medus nav pirmās nepieciešamības prece, tāpēc medus cenu biškopji neceļ, neskatoties uz inflācijas ietekmi. Vienlaikus arī kopumā Eiropas tirgū medum ir zems pieprasījums un arī cena, kas apgrūtina eksportu.
"Problēmas varbūt nav tik briesmīgas, kā mēs gaidījām, jo izskatījās, ka arī pērnais medus iegulsies noliktavā, bet izskatās, ka lielākajai daļai lielo biškopju pagājušā gada medus tagad ir iztirgots, bet tagad akūts jautājums, kas lielajiem biškopjiem būs ar šī gada ražu," spriež biedrības vadošais pētnieks.
Savukārt bišu veselības jomā šogad atšķirībā no citām sezonām biedrības redzeslokā nav nonācis neviens bišu saimju bojāejas gadījums lauksaimniecības insekticīdu dēļ.
