ĪSUMĀ:
- Ar skujkoku stādiem problēmu nav, bet iesaka savlaicīgi pieteikties.
- "Latvijas Valsts meži" pērn vairāk stādu pārdeva Latvijā, mazāk eksportēja.
- Mazas audzētavas nevar aizpildīt lapu koku stādu iztrūkumu.
- "Latvijas Valsts meži" sola audzēt vairāk bērzu stādu.
Ar skujkoku stādiem problēmu nav, bet iesaka savlaicīgi pieteikties
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāstīja, ka pēdējos gados skujkoku stādu iegāde nesagādā problēmas, grūtāk ir ar bērzu stādiem.
"Problēmas ar skujkoku pieejamību principā nav.
Protams, es neieteiktu īpašniekiem attapties tikai pavasarī vai rudenī, kad grib stādīt, es tomēr iesaku savlaicīgi pieteikt šos stādus iepriekš," ieteica Muižnieks.
Viņš atzina, ka "sliktāka situācija ir ar lapu kokiem, ar bērzu un melnalksni".
"It īpaši tas ir jāņem vērā tiem meža īpašniekiem, kuri plānojuši pieteikties uz Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumiem mežsaimniecībai, piemēram, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai, jo tur ir prasība, ka jāveido mistraudzes, tas nozīmē – vairāku koku sugu stādījumi. Jārēķinās, ka tomēr ļoti savlaicīgi ir jāpiesakās stādaudzētavās, lai varētu šos stādus iegādāties," norādīja Muižnieks.
"Latvijas Valsts meži" pērn vairāk stādu pārdeva Latvijā, mazāk eksportēja
Lielākie meža stādu audzētāji ar 10 kokaudzētavām ir AS "Latvijas Valsts meži". Struktūrvienības "Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece stāstīja, ka pērn palielinājās Latvijā pārdoto, bet samazinājās eksportēto stādu apjoms.
"Latvijā 2023. gadā mēs pārdevām 16,4 miljonus, pagājušogad eksports arī piebremzējās un tas bija 9,5 miljoni, ko mēs realizējām eksportā. Tā ir Skandināvija pamatā un vēl mūsu kaimiņi igauņi, bet lielākais apjoms, jā, iet uz Zviedrijas, varētu teikt, dienvidu daļu," stāstīja Zvejniece.
"Eksportā pamatā iet egle, kaut gan pēdējos gadus priede arī sasniedza divarpus miljonus," atklāja Zvejniece.
Mazas audzētavas nevar aizpildīt lapu koku stādu iztrūkumu
Pirms 25 gadiem "Latvijas finieris" sāka audzēt bērzu stādus Siguldas pusē.
Saimniecības "Zābaki" vadītājs Jānis Aļļis stāstīja, ka 1998. gadā izaudzēja 300 000 bērzu stādu un lielāko daļu iestādīja uzņēmumam piederošajās platībās. Pērn tika izaudzēti jau 1,5 miljoni stādu un vairāk nekā miljons pārdoti Latvijā.
Privātie pērk no 50 līdz 2000 bērzu stādu, bet lielākos apjomus rezervē lielo mežu īpašnieki.
"Norezervē 200 000–300 000 un vairāk stādu jau uz nākamo sezonu, uz aiznākamo. Šobrīd faktiski 4–5 lielie klienti jau ir gatavi nopirkt visu mūsu saražoto daudzumu.
Ja "Latvijas Valsts meži" vairāk nekā 60 miljonus saražo un tikai piecus procentus lapu koku, tad mēs, tādi maziņi būdami, protams, to lielo iztrūkumu nevaram aizpildīt," atzina Aļļis.
"Latvijas Valsts meži" sola audzēt vairāk bērzu stādu
AS "Latvijas Valsts meži" struktūrvienības "Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece stāstīja, ka kokaudzētavās bez galvenajām kultūrām – egles un priedes – izaudzē 1 miljonu melnalkšņu un 5 miljonus bērzu stādu.
Jaunajā "Mežvidu" kokaudzētavā Kalsnavā iegūs arī bērzu sēklas.
"Šobrīd mēs ceļam arī šīs jaunās "Mežvidu" kokaudzētavas platībā siltumnīcu, kur tiek audzēts bērzs un ievāktas sēklas, kur bērzi ir 4–5 metri augstumā, un mēs viņam veidojam galotnes un vācam sēklas, kas ir, protams, ar izcelsmi uzlabotas vai pārākas, selekcijas efekta radītas. Un tad otra metode, ko attīstām, ir bērza izaudzēšana "in vitro", kur speciāli atlasa tos klonus, kas ir selekcijā uzrādījuši vislabākos rezultātus, un pavairojam.
Šogad arī jaunajā kokaudzētavā bērzs tiks sēts papildus divās siltumnīcās, tā ka jau rudenī mēs varēsim piedāvāt lielāku bērza apjomu," solīja Zvejniece.
Pagājušajā nedēļā Madonas novadā tika atklāts "Mežvidu" kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes komplekss, kur nākotnē izaudzēs 15 miljonus stādu gadā, līdz ar to AS "Latvijas Valsts meži" kļūs par lielāko stādu ražotāju Baltijā.
