Patlaban pārtikas nozarē samazināta PVN likme 5% apmērā jau ir svaigiem dārzeņiem un augļiem, kam gan tieši šogad ir pienācis pārskatīšanas laiks. Un jau ilgu laiku parādās rosinājumi šādu likmi piemērot arī citām pārtikas grupām kā pienam, gaļai, olām. Iepriekš šī lauksaimniecības organizāciju, tirgotāju un arī Zemkopības ministrijas iecere noraidīta, bet tagad rosinājums aktualizēts atkārtoti.
Taču finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pirmdien Latvijas Radio jau atkārtoti norādīja, ka šobrīd neredz iespēju samazināt PVN likmi kādā no nozarēm, jo tas nozīmē valsts ienākumu samazināšanu, bet valsts izmaksu pieprasījums dažādās jomās pieaug.
Ašeradens norādīja: "PVN samazināšana nozīmē valsts nodokļu ienākumu samazināšanu, un šajā situācijā, kur ministrijas ir pat samazinājušas tēriņus šogad, bet mēs redzam, ka valsts izmaksu pieprasījums ir vismaz par 1,4 miljardiem eiro, nu, es neredzu, ka mēs varam šobrīd nodokļos iet uz leju."
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis un Saeimas deputāts Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka patlaban nozarēm nav skaidrības, kādā virzienā nodokļu izmaiņas tiek plānotas Finanšu ministrijas darba grupā.
LOSP joprojām cer uz samazinātu PVN pārtikai, vienlaikus bažījas par to, kuri nodokļi reformas rezultātā varētu pieaugt.
Melnis sacīja: "Mēs esam ar mieru iet un runāt, un ar skaitļiem un datiem pierādīt, ka pienesums būs. Es saprotu, ka Finanšu ministrijai ir savs aprēķins, bet mēs esam gatavi iet diskutēt, jo, ja mēs samazinām PVN, jā, mēs piekrītam, ka nodokļu ieņēmumi samazināsies, bet mēs balstāmies uz to, ka pieaugs citi – pieaugs ražošana, pieņems papildu darbiniekus, kas dos papildus lielākus ienākumus citos nodokļu sektoros, bet to jau neviens negrib redzēt. Ir diezgan naivi arī cerēt, ja samazinās darbaspēka nodokli, bet pacels citus, tad man kā uzņēmējam nav atšķirības, par kuru nodokli es samaksāju vairāk."
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite atzīmēja, ka organizācijas ieskatā ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā prioritāte ir tieši darbaspēka nodokļu samazināšana, jo samazināta PVN likme nemazina slogu darba devējam.
Bite pauda: "PVN, protams, ir sociāli jutīgs jautājums, bet, mūsuprāt, PVN korekcija uz leju kādai preču grupai vai vispār kopumā savu efektu nenesīs, jo ir skaidrs, ka tādā gadījumā ir jābūt ļoti atbildīgai visai piegāžu un tirdzniecības ķēdei. Taču mēs zinām, ka šobrīd ir plašas diskusijas par pārtikas uzcenojumiem mazumtirdzniecībā, loģistikā un tamlīdzīgi. Neviens nevar dot garantiju, ka, samazinot PVN pārtikai, cilvēki uz plauktiem šo samazinājumu ieraudzīs. Attiecīgi mūsu prioritāte ir darbaspēka nodokļi, lai cilvēkiem uz rokas paliek nauda pēc nodokļa nomaksas un lai šī summa ir konkurētspējīga ar kaimiņvalstīm."
KONTEKSTS:
Patlaban samazinātā 5% PVN likme ir svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī šobrīd samazināts PVN ir grāmatām un laikrakstiem.
Savukārt bez pārtikas nozares PVN likmes samazināšanu rosinājušas arī restorānu un viesnīcu organizācijas ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī pērn bijušas diskusijas par šī nodokļa mazināšanu arī medikamentiem no jau samazinātās 12% uz 5% likmi, lai veicinātu zāļu pieejamību.
