ĪSUMĀ:
- "Latvijas Pasta" padome atkāpjas no amatiem, norāda uz komunikācijas strupceļu ar SM.
- Padome gatavoja pasta stratēģiju, mainot biznesa modeli, informēja SM par nodaļu slēgšanu.
- Padome: Tāpēc ministra komunikācijas veids un stils nav izprotams.
- Ministrs tikmēr pārmet: Padomei nebija plāna pakalpojumu nepārtrauktībai.
- Ministrs norāda arī uz dienesta pārbaudi par padomes vadītāja komandējumiem.
- Ja padome pati neatkāptos, sadarbība, visticamāk, tiktu izbeigta.
- Ministrijā turpinās izmeklēt "ekstravagantos tēriņus".
- Drīzumā SM sludinās konkursu uz "Latvijas Pasta" padomi, bet pagaidu locekļus izraudzīs jau drīzumā.
"Latvijas Pasta" padomē līdz šim darbojās tās priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs. Abu vārdā izsūtītajā paziņojumā medijiem paziņots par amatu atstāšanu, par ko esot informēta Satiksmes ministrija.
Skaidrojot šo soli, norādīts, ka konkurence nozarē rosina mainīties arī "Latvijas Pastu", tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus.
Stratēģijas izstrādē esot bijuši iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat ministrijas pārstāvji bija informēti par "Latvijas Pasta" tīkla reorganizāciju.
"Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi," norādīts padomes locekļu paziņojumā.
Dūda un Blumbergs esot saskatījuši iespēju attīstīt un veidot "Latvijas Pastu" par mūsdienīgu un veiksmīgu uzņēmumu.
"Sabiedriskajā telpā daudz tiek diskutēts par Latvijas tautsaimniecības atpalicību no citām Baltijas valstīm, par zemo Latvijas darba ražīgumu un produktivitāti. Lai sasniegtu rezultātu, ir jāmainās un jāpilnveidojas katram, arī "Latvijas Pastam" un sabiedrībai kopumā. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Pasta nodaļu, kurās ir ļoti neliels klientu apmeklējums, transformācija un pasta pakalpojuma nodrošināšana racionālā veidā vistiešākā mērā ir solis, lai mazinātu Latvijas tautsaimniecības atpalicību.
Ja politiskā skatuve ir būtiskāka un nav drosmes realizēt nepopulārus, bet uzņēmuma nākotnei un Latvijas ekonomikai būtiskus lēmumus, tad neredzam iespēju turpināt pildīt savus "Latvijas Pasta" padomes locekļu pienākumus," norādīts paziņojumā.
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") sociālajā tīklā "X" norādīja, ka janvārī no "Latvijas Pasta" padomes bija prasīts skaidrs plāns, kā tiks nodrošināta pakalpojumu nepārtrauktība. Plāns aizvien neesot saņemts.
"Pastam ir jāmodernizējas, bet tas jādara gudri un cilvēcīgi, nevis brutāli un nepārdomāti. Esmu pārliecināts, ka ar esošo valdi un jauno padomi veidosies konstruktīvs dialogs," raksta ministrs.
Tāpat viņš norādīja uz sākto dienesta pārbaudi, kurā esot atklāts, ka laikā, kad pasts ir "smagā finanšu stāvoklī",
un atlaiž darbiniekus, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs mācību komandējumos iztērējis gandrīz 25 tūkstošus eiro.
"Kamēr uzņēmums skaitījis katru ietaupīto eiro, padomes priekšsēdētājs laika posmā no pagājušā gada septembra līdz decembrim piecas reizes devies izglītoties Šveicē.
Kad sākām uzdot padziļinātus jautājumus, padome izlēma atkāpties. Padomes ekstravagantie tēriņi un nerēķināšanās ar uzņēmuma darbiniekiem un pasta klientiem ir īstais iemesls, kāpēc dialogs ar ministriju ir nonācis strupceļā," norādīja Briškens.
Ja padome pati neatkāptos, sadarbība, visticamāk, tiktu izbeigta, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe.
"Redzējums, kāds valdīja "Latvijas Pasta" padomē, ir būtiski atšķirīgs no tā redzējuma, kāds ir Satiksmes ministrijā. Es labprāt pieņemu padomes locekļu atlūgumu," sacīja Austrupe.
Ministrijā turpinās izmeklēt "ekstravagantos tēriņus", kā tos nodēvēja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Drīzumā Satiksmes ministrija izsludinās konkursu uz vietām "Latvijas Pasta" padomē, bet pagaidu locekļus izraudzīs jau drīzumā.
KONTEKSTS:
"Latvijas Pasts" bija lēmis slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām visā valstī. Tas publiskajā telpā raisīja sašutumu. Vietnē "manabalss.lv" tika sākta parakstu vākšana, lai lēmumu apturētu.
Satiksmes ministrija uzdeva "Latvijas Pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri, un uzņēmums lēma apstādināt plānu par nodaļu slēgšanu.
Vienlaikus "Latvijas Pasta" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare atklāja, ka, samazinoties vēstuļu un abonētās preses daudzumam, valsts uzņēmums "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā. Nepārveidojot nodaļas un saglabājot esošo tīklu, uzņēmumam nāktos strādāt ar zaudējumiem, kā rezultātā būtu jāprasa papildu finansējums no valsts.
