Lai pieņemtu tā saucamo nulles budžetu, pašvaldībai ne vien jāatrod, kur samazināt izdevumus par vairāk nekā 3,4 miljoniem eiro, bet lēmums arī jāapstiprina domes sēdē. Līdz šim budžeta apgriešanas sēdes beidzās bez rezultātiem, jo par nepopulāriem lēmumiem deputāti balsoja pret vai atturējās.
Pēc Valsts kontroles (VK) pērn veiktās revīzijas Finanšu ministrija uzdeva Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai izvērtēt, kā revidents varēja nepamanīt pašvaldības neuzrādītās vairāku miljonu eiro finanšu saistības. Asociācija uzsver, ka Rēzeknes pašvaldība informāciju no revidenta apzināti slēpusi.
Valsts kontroliera Edgara Korčagina sacītais Latvijas Radio, ka gada pārskatā neuzrādītas miljonos mērāmas saistības zvērinātam revidentam pilnīgi noteikti bija jāredz, deva pamatu rosināt pārbaudi par zvērināta revidenta darbu Rēzeknes pašvaldībā.
Pārbaudi veikušās Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) Kvalitātes komitejas vadītājs Egons Liepiņš vainoja pašvaldību informācijas nesniegšanā.
"Zvērināta revidente nav pieļāvusi būtiskus trūkumus savā darbā saistībā ar to, kā tika novērtēta finanšu situācija Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, ņemot vērā revidentei pieejamo informāciju un to, ka pašvaldības vadība acīmredzami nesniedza revidentei pilnīgu un patiesu informāciju par faktisko situāciju," teica Liepiņš. "Zvērināts revidents vienmēr rok dziļāk, bet šis ir īpašs gadījums tādā veidā, ka zvērinātam revidentam nebija pieejama informācija."
Asociācijā uzsver, ka "sarkanos karogus" iepriekš nav saskatījusi pati Valsts kontrole. "Arī Valsts kontrolei nebija zināmi nekādi būtiski riska faktori Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, tādēļ Valsts kontrole neiekļāva Rēzeknes pašvaldību revīzijas izlasē," teica Liepiņš.
Auditorfirmas "Šķibele un partneri" zvērinātā revidente, kura veica Rēzeknes finanšu pārskata revīziju, pastāstīja, ka līgumu ar pašvaldību pagājušā gada vidū lauzusi, jo atklātā budžeta sagrozīšana un iespējama krāpšanās apdraudējusi revidenta neatkarību un reputāciju. No plašākiem komentāriem revidente atteicās līgumā noteiktās konfidencialitātes dēļ.
Zvērināta revidente no pašvaldības neesot saņēmusi informāciju, ka Centrālā finanšu līgumu aģentūra apturējusi maksājumus par pašvaldības projektiem.
Tas esot bijis viens no būtiskākajiem klupšanas akmeņiem, kas traucējis revidentam pilnvērtīgi izvērtēt Rēzeknes pašvaldības naudas plūsmu, uzskata Liepiņš.
"Šī gada sākumā LZRA kopā ar Valsts kontroli un Finanšu ministriju lūdzām Valsts kasi veikt izmaiņas un nodrošināt, ka informācija par apturētajiem finansējumiem ir pieejama arī revidentiem," teica Liepiņš.
Rēzeknes gadījums bijusi mācībstunda pievērst lielāku uzmanību pašvaldību revīzijām un paplašināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām,
atzīst Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
"Valsts kontrole arī efektivizēs sadarbību ar Zvērinātu revidentu asociāciju, jo zvērināti revidenti ir Valsts kontroles pirmās acis, kas dodas uz pašvaldībām un analizē, kādā finanšu situācijā ir pašvaldība, kādi lēmumi ir pieņemti, cik tie ir tiesiski," sacīja Jarockis. "Tālāk revidenti sagatavo Valsts kontrolei ziņojumu, ko Valsts kontrole analizē, uzrauga un pārbauda. Tā ka tiešām no Rēzeknes gadījuma, kur politiķi bija rīkojušies negodprātīgi ar tiem uzticēto mandātu, ir izdarījušas secinājumus gan Valsts kontrole, gan Finanšu ministrija, gan citas valsts pārvaldes iestādes. Tāpēc no savas puses mēs vēl efektivizēsim un uzlabosim informācijas apmaiņu un kopējo sadarbību."
Pašvaldību sagatavoto finanšu pārskatu izvērtēšanai obligāti jāpiesaista zvērināts revidents – to nosaka likums. Ja lielākoties pašvaldībās to dara nolīgtas auditorfirmas, tad Rēzeknē revīziju par 2023. gadu veiks Valsts kontroles nozīmēts revidents. Tas kļuvis skaidrs pēc tam, kad Rēzeknes izsludinātais konkurss 2024. gada sākumā noslēdzās bez rezultātiem.
"Laika ziņā – laika nav daudz, arī reputācijas riski pastāv un līgumcena nebija atbilstoša," iemeslus, kāpēc pašvaldībai neizdevās atrast revidentu, uzskaitīja Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks un domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai").
Arī, kad pašvaldība uzrunāja vairākas auditorfirmas un piedāvāto līgumcenu no sākotnēji paredzētajiem 11 tūkstošiem eiro palielināja līdz 25 tūkstošiem eiro, neviens nepieteicās.
"Mēs vienkārši nevaram palikt bez revidenta, šajā gadījumā šo funkciju pildīs Valsts kontrole," teica Stecs. "Mums jau notika pirmā sēde kopā ar Valsts kontroles speciālistiem. Viņi jau sāk darīt savu darbu."
Vienisprātis, ka tas pašvaldībai šobrīd ir labākais un arī finansiāli izdevīgākais lēmums, ir arī opozīcija. Atšķirībā no privātajām auditorkompānijām Valsts kontrolei par veikto finanšu pārskata revīziju nebūs jāmaksā.
"Es domāju, ka Valsts kontrolei arī ir šis pamats, kas ir veikts līdz šim – tas ir nozīmīgs trīs mēnešu darbs," sacīja opozīcijas deputāte Ināra Groce ("Apvienotais saraksts"). "Būs iespēja vēlreiz dziļāk izpētīt un arī analizēt, ko darīt ar tiem izaicinājumiem, kas rodas pašvaldībām, šādi rīkojoties ar saviem finanšu līdzekļiem."
Valsts kontroles revidents ir bezmaksas, bet par privāto auditorfirmu pakalpojumiem pašvaldībām jāmaksā 10–20 un pat vairāk tūkstošu eiro.
Pēc izvēles par labu Valsts kontroles revidentam turpmāk varētu tiekties arī citas pašvaldības, īpaši ņemot vērā daudzviet sarežģīto finansiālo situāciju.
Tā tas ir iegājies, ka pašvaldību revīzijas veic privātais sektors, Latvijas Radio pastāstīja Valsts kontrolieris Korčagins. Viņš norādīja, ka šobrīd Valsts kontrolei pietrūktu kapacitātes, lai revidētu visas pašvaldības, taču kas tāds nav izslēgts nākotnē.
"Valsts kontrole 2024. gadā ir iecerējusi veikt revīziju par budžetu veidošanas praksi pašvaldībās, skatot vairākas pašvaldības līdzīgos jautājumos, kā mēs skatījāmies Rēzeknē, lai saprastu, kāda ir situācija citur," paskaidroja Korčagins. "Ja mēs tiešām varēsim runāt par to, ka zvērinātu revidentu darba kvalitāte kopumā ir pilnveidojama, tad tas būs tālākas sarunas jautājums."
Atzinums par 2023. gada Rēzeknes pašvaldības finanšu pārskatu Valsts kontroles revidentam ir jāsniedz līdz maijam.
KONTEKSTS:
Valsts iepriekš pauda gatavību palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar 5 miljonu eiro aizdevumu tikai tad, ja pašvaldība būs spējīga sagatavot budžetu šim gadam bez deficīta. Tomēr tas līdz šim nav izdevies, vietvara arvien meklē veidus, kā jostas savilkt vēl ciešāk.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
