Šis līgums tapis 20 gadus, un nedēļas beigās ir paredzēta tā parakstīšana Brazīlijā, tomēr tas, visticamāk, nenotiks, jo Argentīna paziņojusi, ka izstājas no vienošanās.
Turklāt Argentīna paziņojums par izstāšanos nācis nevis no jaunievēlētā ultra labējā prezidenta Havjera Mileja, kuru sauc arī par anarhokapitālistu, bet gan vēl no aizejošā prezidenta Alberto Fernandesa. Viņš uzskata, ka līgums ir pārāk labvēlīgs Eiropas Savienības (ES) rūpnieciskajam eksportam un pārāk ierobežojošs Dienvidamerikas lauksaimniecības eksportam.
Argentīna kritizē līguma nosacījumus
Lai glābtu tirdzniecības darījumu, Berlīnē pirmdien tiekas Dienvidamerikas lielākās ekonomikas Brazīlijas prezidents Luiss Inacio Lula da Silva un Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
"Vāciju un Brazīliju īpaši vieno mūsu kopīgā vēlme nodrošināt ilgtspējību. Tas ietver cīņu ar klimata pārmaiņām un mūsu industrijas dekarbonizāciju. Abas mūsu valstis vēlas saglabāt mežus un bioloģisko daudzveidību," teica Šolcs.
"Brazīlija un Vācija atbalsta Eiropas Savienības un "Mercosur" vienošanās noslēgšanu, lai izmantotu milzīgu tirdzniecības potenciālu mūsu ekonomiskajās attiecībās. Mēs ļoti vēlamies, lai vienošanās tiktu ātri pabeigta."
Tomēr arī Eiropā ne visi ir sajūsmā par šo līgumu – piemēram, Francija tam ilgstoši likusi sprunguļus spieķos.
Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka no dienvidamerikāņiem jāprasa vēl stingrākas saistības vides jomā, un Makrons vēlas Francijas lauksaimniekus pasargāt no konkurences.
Līgumam ir daudz pretinieku
"Redzēsim, vai ir iespējams pārvarēt pēdējos atlikušos domstarpību punktus. Manuprāt, tas ir interesants līgums, kas būs stratēģiski nozīmīgs ne tikai "Mercosur", bet arī Eiropas Savienībai, kā to ne reizi vien ir skaidrojuši vairāki komisāri un pati prezidente Urzula fon der Leiena," spriež Brazīlijas ārlietu ministrs Mauro Viera.
Argentīnas topošais prezidents Milejs vēlas līgumu parakstīt, bet viņa pilnvaras sākas vēlāk – pēc noteiktā samita datuma, kurš tagad atcelts.
Daudzi baidās, ka jebkāda turpmāka kavēšanās var izjaukt darījumu un jo tuvāk nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo grūtāk būs parakstīt līgumu, pret ko iebilst Eiropas lauksaimnieki un dažas vides organizācijas.
Tas ir arī trieciens ES ģeopolitiskajām ambīcijām laikā, kad Eiropa vēlas samazināt atkarību no Ķīnas. Tai vairāk nekā jebkad ir nepieciešama jaunu tirdzniecības attiecību veidošana un piegāžu ķēžu attīstīšana.
