Nedēļu pirms Saeimas došanās pavasara brīvdienās vienā no komisijām politiķi, ierēdņi un uzņēmēji stundu diskutēja, ko darīt ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesniegumu maksājumus uz Krieviju aplikt ar 90% nodokli. "Ir jāsaprot – eksports izsūc naudu no Krievijas, bet imports – dod," teica Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). "Ukraina arī eksportē uz Krieviju preces. Tad mēs arī viņiem varam lūgt pārtraukt? (..)  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kāpēc jūs nevarat, piemēram, paši noteikt, ka jūsu biedri nepiegādās preces un pakalpojumus uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju?" 

Šīs sanāksmes laikā Latvijas austrumu robežu pārripoja vairāk nekā 40 kravas automašīnas ar furgonu. Parastā darbdienā to būtu vairāk nekā 300. Neskaitot preces, ko ved ar kuģiem vai pa dzelzceļu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz turieni ir samazinājies tikai par 70,7 miljoniem eiro gadā. To ar uzviju kompensē pieaugums uz Kazahstānu un Kirgizstānu, kas ir pazīstamas sankciju apiešanas valstis. "Latvija ir ceļš uz Maskavu visai Eiropas Savienībai," saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes vadītājs Raimonds Zukuls.  

Lai ar sabiedrības spiedienu mudinātu pārtraukt biznesu ar Krieviju, Ekonomikas ministrija (EM) atsākusi publicēt eksportētāju sarakstu. To sola atjaunināt reizi ceturksnī. Taču saraksts atspoguļo situāciju vienā mēnesī – 2023. gada decembrī. 

"Re:Baltica" rīcībā ir nonākuši Krievijas muitas deklarāciju dati par uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar šo valsti. Mēs atlasījām 20 lielākos eksportētājus pirmajos divos kara gados. Tā ir pirmā reize, kad šādi kopainas dati tiek publicēti.

Mēs arī lūdzām uzņēmumus skaidrot savas biznesa izvēles. Klātienes intervijai nepiekrita neviens. Atbildējušie –  9 no 20 – izvēlējās rakstīt.

Ko ved?

"Pārtikas preces, konkrētāk, viskijs. Un medikamenti," galvenās Latvijas eksporta preces uz Krieviju nesen nosauca EM analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle. "Zāles un krūšturi. Neko citu neesmu dzirdējis," Saeimas komisijā teica bijušais premjers Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").

Tik vienkārši gan nav. Taisnība ir, ka, kamēr Latvija palīdz Ukrainas armijai un nevalstiskās organizācijas vāc naudu visam, sākot no zaudēto roku un kāju protezēšanas līdz ziemas drēbēm, Latvijas eksportētāji nodrošina Krievijas iedzīvotājus ar kara netraucētu dzīvesveidu. Atved prosecco, vīnu, viskiju – un bezvadu austiņas. Mežģīņotu veļu, trikotāžu un rāvējslēdžus. Šokolādi. Smaržas. Šo to ražošanai. Un pierastās zāles. 

Mēs jau neko

Gandrīz puse Latvijas eksporta  uz Krieviju šā gada janvārī bija alkohols. Galvenais piegādātājs ir Igaunijas investīciju kompānijai piederošā "Wellman Logistics". Tā Latvijā sāka darboties 90. gados, ievedot kosmētikas ražotāja "L’Oreal" produkciju, bet šobrīd ir loģistikas kompānija ar lielām noliktavām. Firma saņem preces, glabā, kārto muitas procedūras un nosūta tās tālāk uz Krieviju (procesu sauc par reeksportu). Uzņēmuma mātes kompānijas mājaslapā starp vērtībām redzams "apolitiskums un draudzīgums". "Vaļsirdībai un atklātumam vienmēr ir vieta, bet mēs ticam, ka visu šajā pasaulē var atrisināt draudzīgā, konstruktīvā un personīgā garā," teikts aprakstā.

"Wellman Logistics" ir lielākais Latvijas eksportētājs uz Krieviju, divos gados piegādājot preces par 146 miljoniem ASV dolāru. No Krievijas muitas deklarācijām redzams, ka uzņēmums apgādā Krieviju ar franču, spāņu un čīliešu vīniem, amerikāņu viskijiem – un arī bezvadu austiņām, ledusskapjiem un trauku mašīnām. Īsi sakot – ko klients grib vest uz Krieviju, to "Wellman Logistics" eksportēs.

Grupas vadītājs Ivo Tahks rakstiskā atbildē "Re:Baltica" norādīja, ka uzņēmums ir viena no vadošajām loģistikas kompānijām Latvijā.

Tā apgrozījums ir apmēram četri miljoni eiro, kas pēdējos divus gadus ir bijis līdzīgs. 146 miljoni USD ir Krievijai piegādāto preču apjoms. "Neviena no precēm, ko mēs piegādājam, nepieder mums. Neviena no precēm, ko mēs piegādājam, nav pakļauta sankcijām," viņš raksta. "Mūsu darbs ir piedāvāt pakalpojumus Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, ar ko mēs sadarbojamies daudzus gadus. Neviens jauns uzņēmums vai Krievijā reģistrēts uzņēmums nav un nākotnē nebūs mūsu klients." 

Viņš arī piebilst, ka uzņēmums stingri nosoda Krievijas sākto karu Ukrainā un strādā, gan lai stiprinātu Latvijas ekonomiku, gan Latvijas aizsardzības sektoru un Ukrainas spēju sevi aizsargāt. Tahks neprecizē, kā tas notiek. Jautājumus par morāles apsvērumiem par Krievijas iedzīvotāju nodrošināšanu ar patīkamu sadzīvi kara laikā viņš atstāj neatbildētus.

Smaržvielu ražotāja "LORI Fragrances" īpašnieku pārstāvis atbildēja, ka uzņēmuma darījumu attiecības ir komercnoslēpums. Tas pārdodot savu produkciju daudzām Rietumu un Austrumeiropas kompānijām, arī Ukrainā, un kara dēļ tā biznesam nav nekādu ierobežojumu. 

Salvešu un higiēnas preču ražotāja "iCotton" valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis norādīja, ka uzņēmuma produkti nav pakļauti sankcijām un tas jaunus darījumus ar Krievijas uzņēmumiem vairs neuzsāk. Uzņēmumā "Baltic Bearing Company-Riga" informēja, ka sarakstā minētais ir viņu produkcijas izplatītājs Polijā. BBCR ražotā prece nav pakļauta sankcijām, un gultņus, ko uz Krieviju eksportē izplatītājs, izmanto lauksaimniecībā.

Mēs cenšamies

Otrie un trešie lielākie eksportētāji ir zāļu ražotāji "Olainfarm" un "Kalceks", kas ir "Grindeks" meitas uzņēmums. Otrajam 2023. gadā eksporta apjoms uz Krieviju saskaņā ar muitas deklarācijām ir nokritis nepilnas trīs reizes (24,1 miljons ASV dolāru). 

Toties "Olainfarm" iet vēl labāk nekā kara sākumā. Tas 2023. gadā uz Krieviju eksportējis preces 52,6 miljonu vērtībā, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Abi uzņēmumi publiskajam eksportētāju sarakstam uz Krieviju pievienojuši skaidrojumus, ka medikamenti nav pakļauti sankcijām un eksports esot pamatots ar humāniem apsvērumiem par cilvēku dzīvības vērtību. Krievijas tirgū joprojām var nopirkt arī Ukrainā ražotās zāles, un rietumvalstu farmācijas kompāniju tirdzniecības apjomi Krievijā būtiski augot gan apjomu, gan naudas izteiksmē. Abi uzņēmumi jau cenšoties pārorientēties uz Rietumiem, bet farmācijā tas neesot viegli, ātri un lēti.

"Olainfarm" komunikācijas vadītāja Daiga Buča "Re:Baltica" norādīja, uzņēmums esot līdz minimumam samazinājis aktivitāti Krievijā un pēdējos divos gados pārdoto iepakojumu skaits esot samazinājies par vairāk nekā 20 procentiem. Tas arī ne tagad, ne nākotnē nepiedalīšoties Krievijas publiskajos iepirkumos (par uzņēmuma divdomīgo situāciju kara apstākļos iepriekš detalizēti rakstījis LSM).  "Ja citus produktus, piemēram, pārtikas preces, kokmateriālus un tamlīdzīgi var salīdzinoši īsākā laika periodā pārorientēt uz citiem tirgiem un, iespējams, pārdot lētāk, tad ar zālēm tas diemžēl nav iespējams. Pat tikai reģistrācijas prasību izpilde katrā jaunā tirgū prasa vairākus gadus," viņa raksta.

"Grindeks" atbilde ir līdzīga – nepiedalās nekādos ar armijas vajadzībām saistītos publiskos iepirkumos uz Krieviju eksportē tikai sešus medikamentus, kas paredzēti civiliedzīvotāju hronisko slimību ārstēšanai un nav piemēroti militārās medicīnas vajadzībām. Eksporta apjomi būtiski krītas. Nodibināti 29 jauni meitas uzņēmumi Eiropas Savienībā, Austrālijā, Norvēģijā un ASV, bet Baltkrievijas un Krievijas tirgu nozīmi mazināšot pakāpeniski. "Latvijā joprojām ir farmācijas nozares uzņēmumi, kas turpina savu darbību Krievijā, nemeklējot alternatīvas iespējas," norāda uzņēmuma preses sekretāre Zane Arāja, neprecizējot, par kuriem ir runa.

Mēs neatbildēsim

11 no 20 lielākajiem eksportētājiem uz "Re:Baltica" vairākkārtēju intervijas lūgumu vispār nereaģēja. Starp tiem bija iepakojuma un etiķešu ražotājs "IMVLabel", dažādu riepu izplatītāju un montētāju "Bohnenkamp" Latvijas uzņēmums, bezcukura šokolādes "Red" ražotāji "Chocolette Confectionary" , spēkbarības cehu, graudu uzglabāšanas un transportēšanas iekārtu projektētāji un montētāji "MillMix". Tāpat runāt negribējās vienam no lielākajiem Baltijas pašlīmējošo etiķešu ražotājam "Tehnoinfom", konfekšu un našķu iepakojumu ražotājam "Rotoweb", veļas ražotāja "Lauma Lingerie" īpašniekiem Igaunijā, kondicionieru ražotājiem "Felzer", transporta celtņu izgatavotājiem "Rikon". Ķīnas uzņēmuma "HT2" Latvijas filiāles kontaktus "Re:Baltica" atrast neizdevās, bet tas kā darbības jomas norādījis kokmateriālu, būvmateriālu un santehnikas vairumtirdzniecību. 

Mēs beidzam

Tikai trīs no lielākajiem eksportētājiem paziņoja, ka no Krievijas tirgus aiziet. Divi – sankciju dēļ. 

Cauruļvadu, tvertņu un cita nestandarta aprīkojuma ražotājs "CW Technics" pēc sankciju ieviešanas ir beidzis sadarbību ar Krievijas līgumpartneri un nākotnē negrasās atjaunot sadarbību ar šīs valsts uzņēmumiem, informēja uzņēmuma jurists Edgars Birzītis. 

Sadarbību ar Krieviju sankciju dēļ pārtraucis arī  ģeneratoru ražotājs "Rīgas dīzelis". Lai gan tos sankciju sarakstā uzreiz neiekļāva, uzņēmums pats sācis mazināt piegādes ētisku apsvērumu dēļ. Krievija tā biznesā spēlēja būtisku lomu – gadu pirms kara ap 65% apgrozījuma. Pēdējās saistības izpildījuši 2022.gada pirmajā pusē, daļu līgumu lauzuši un vēlāk uz Krieviju nav sūtīts nekas, apgalvo uzņēmuma valdes loceklis Juris Dzenis, atsūtot tabulu, kas parāda uzņēmuma eksporta apjomus uz Krieviju piecos gados. Tajā uzņēmuma eksports uz Krieviju 2022. gadā ir 1,9 miljoni eiro. Krievijas muitas deklarāciju datu bāzē tas ir piecreiz lielāks. Iespējams, ka lielā apjomu atšķirība ir skaidrojama ar to, ka ģeneratorus nopircis starpnieks un nosūtījis uz Krieviju, ražotājam pašam to nezinot, jo tas datu bāzē ne vienmēr parādās. Latvijas muita datus par konkrētiem uzņēmumiem nesniedz.

"Jūsu informācijas avots nav uzticams (..) Pilnīgs nonsenss," teica Dzenis. "Eksports uz Krieviju praktiski nav iespējams. Esam pilnībā pārorientējušies uz citiem tirgiem. Lielu daļu savas preces esam nosūtījuši uz Ukrainu kā palīdzību. Cerams, ka atbildēju un mūsu lojalitāti apliecināju, jo uzņēmuma reputācija man ir svarīga."

Trešais ir rāvējslēdzēju un apģērbu aksesuāru ražotājs "Arta F". "Mēs strādājam nevis ar Krievijas valsti, bet ar privātiem uzņēmumiem, ar cilvēkiem, kuri paši cieš no visa notiekošā un kuriem nav nekāda sakara ar politiku. Šie cilvēki nav vainīgi, ka ir dzimuši tur, kur ir dzimuši,"  "Re:Baltica" atrakstīja uzņēmuma vadība. "Šis tirgus ir veidojies vēsturiski, mūsu uzņēmumam ir 170 gadu. Viņi mūs tur pazīst. Eiropā ir maz šūšanas, un nav iespējas nodrošināt mūsu ražošanas jaudu. Ukraina saņem naudu no Krievijas par tranzītu, taču mēs to nevaram vainot, jo viņiem ir jānodrošina savi cilvēki. Eiropa pērk Krievijas gāzi, un mēs saprotam, ka tā to dara, lai nesagrautu savu ekonomiku. Mēs neko nepērkam no Krievijas un nedodam viņiem ne centa. Mēs pārdodam tikai ar likumu atļautu produkciju ar likumu atļautām firmām, lai saglabātu Latvijas ražošanu." 

Taču tirdzniecība ar Krieviju kļūstot "objektīvi neiespējama". Tāpēc "Arta F" šogad esot praktiski pārtraukusi ar to sadarboties un procesu plāno pabeigt līdz gada beigām, kad uzņēmums būs reorganizēts.

Mēs… ko?

Ja iepriekš aprakstītajos gadījumos runa var būt tikai par morāli, nevis likumību, jo preces nav pakļautas sankcijām,  ceturtais lielākais eksportētājs "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" (RER) ir cits stāsts. 

No padomju laikiem izdzīvojušais uzņēmums ražo iekārtas vilcieniem un metro, kā arī uzlādes stacijas elektrotransportam. 

Saskaņā ar Krievijas muitas datiem "RER" divos gados uz Krieviju eksportējis preces 55,8 miljonu dolāru vērtībā. 

"Re:Baltica" salīdzināja tā eksporta preču kodus ar "kritisko sastāvdaļu" sarakstu, kas var tikt izmantotas gan civilajā dzīvē, gan militārajā rūpniecībā, vai arī ir atrastas pret Ukrainu izmantotajos ieročus (sarakstu veido Kijivas Ekonomikas skolas domnīca KSE un tas ir plašāks nekā kritisko komponentu saraksts, kura eksportu aizliedz ES sankcijas). 

Šādu preču vērtība RER eksportā ir ap 23 miljoniem dolāru. Starp tiem ir transformatori, vadības bloki, releji un citas elektroiekārtas, kas nepieciešamas "industriālajai vilcienu salikšanai Krievijas teritorijā". 

Uzņēmumu reģistra datos norādīts, ka "RER" patiesā labuma guvēji nav noskaidrojami. Taču Krievijas neatkarīgais izdevums "Insider" rakstīja, ka uzņēmumu pastarpināti kontrolē Kremlim pietuvinātie oligarhi Iskandars Mahmudovs un Andrejs Bokarevs. Krievijas cietumā mirušais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs bija aicinājis Rietumus abus iekļaut sankciju sarakstos kā "īstus mafiozus, kuri (..) turklāt piegādā dīzeļus un agregātus karakuģiem."  

2023. gada novembrī ASV iekļāva Mahmudovu, Bokarevu un saistīto uzņēmumu "Transmasholding" sankciju sarakstā, pievienojoties Lielbritānijai, Austrālijai un Jaunzēlandei. 

"2022. gadā Krievijas amatpersonas iesaistīja "Transmash" kājnieku kaujas transporta daļu ražošanā," teikts ASV Finanšu ministrijas paziņojumā. "Turklāt Bokarevam ir personīgas saites ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu kā arī citiem augsta ranga Kremļa cilvēkiem un viņu ģimenēm. Bokarevs ir arī saistīts ar organizēto noziedzību un kopš 2022. gada cenšas izvairīties no sankcijām (..), veidojot čaulas kompānijas, kas var tikt saistīts ar naudas atmazgāšanu."

Neizprotamu iemeslu dēļ viņi abi joprojām nav ES sankciju sarakstos. Iekļaušanu var ierosināt katra valsts, bet tas notiek, ja piekrīt visas. Ārlietu ministrijā "Re:Baltica" teica, ka personas iekļaušanai sankciju saraksā jābūt pietiekami izvērstiem pierādījumiem par to, "kādā veidā persona ir līdzvainīga Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanā." Šobrīd ĀM konsultējoties ar citām valstīm, skaidrojot informāciju, kas pierādījumu bāzi nostiprinātu. Ministrijas rīcībā neesot informācijas, ka "RER" eksportētu duāla lietojuma preces.

"Latvijas iestādes neuzskata Bokarevu un Mahmudovu par draudiem nacionālai drošībai, par spīti faktam, ka viņi apgādā Krievijas armiju," rakstīja "Insider". "Vēl vairāk – Latvijas iestādes turpina oligarhiem piešķirt ES fondu naudu." "Re:Baltica" pārliecinājās, ka ziņas par ES finansētiem projektiem ir teju galvenais, ko tas par sevi ziņo medijiem mājaslapā. 

Uzņēmums uz "Re:Baltica" jautājumiem līdz raksta publikācijai  neatbildēja, paskaidrojot, ka ar divām darbdienām tam atbilžu sagatavošanai nepietiks.

Latvijas uzņēmums Krievijas kara laikā palīdz aprīkot tās ostu Murmanskā

Sanita Jemberga, "Re:Baltica"

Latvijas uzņēmums "LNK Industries" vēl pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piegādājis Vācijā ražotu aprīkojumu Murmanskas ostā topošā ogļu termināļa būvniecības pabeigšanai, kas domāts kā tiešs konkurents Baltijas ostām. Par piegādēm liecina Krievijas muitas deklarāciju dati, kas nonākuši "Re:Baltica" rīcībā.

Saskaņā ar tiem no 2022. gada jūlija vidus līdz septembra vidum uzņēmums "LNK Industries" piegādājis Krievijas partnerim "Lavna Commercial Sea Port LLC" Vācijas uzņēmuma "THYSSENKRUPP INDUSTRIAL SOLUTIONS AG" aprīkojumu 64,8 miljonu ASV dolāru vērtībā. Piegādi organizējusi "Latvijas dzelzceļa" meitas kompānija "LDZ Logistics".

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju "Lavna Commercial Sea Port" ir Krievijas valsts uzņēmuma meitas kompānija, kas izveidota ogļu termināla būvniecībai Kolas pussalā Murmanskas apgabalā. Terminālis, kurā gadā vajadzētu pārkraut 18 miljonus tonnu ogļu, saņēmis būvniecības atļauju 2013. gadā un top publiskā – privātā partnerībā ar Krievijas valdību, kas to finansē. Bankai iesniegtā aprakstā kā tā mērķi minēti Krievijas ogļu eksportspējas palielināšana, izveidojot jaunus transporta ceļus, kā arī kravu novirzīšana no Baltijas ostām uz Krieviju. Termināļa celtniecība sākusies 2021. gada rudenī, bet tā kavējas. Krievijas interneta resursos minēts, ka Murmanskas ostai, kuras daļa ir arī šis terminālis, ir stratēģiska nozīme Krievijas ietekmes plāniem Arktikā.

"LNK Industries" nav slēpuši, ka piedalās specializētā ogļu pārkraušanas un glabāšanas termināļa "Lavna" būvē – ziņas par to ir atrodamas organizācijas 2018. – 2019.gada pārskatā. 

Taču "LNK Industries" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Domka neprecizēja, ko tas eksportējis uz Murmansku vēl pēc kara sākuma, norādot tikai, ka ir bijuši spēkā esoši līgumi ar pasūtītājiem Krievijā. Kurus varēja juridiski pārtraukt, tos pārtraukuši, pārējos pabeiguši atbilstoši sankciju prasībām. Pametuši arī potenciālos projektus, kurus sankciju likumi nebūtu skāruši. ""LNK Industries" nedarbojas Krievijā un mūsu filiāle ir slēgšanas procesā. Vēlamies uzsvērt, ka uzņēmums nesadarbojas ar Krievijas Federāciju un viennozīmīgi atbalsta LTRK nostāju, pārtraukt jebkura veida darījumu attiecības ar Krieviju," viņa rakstīja "Re:Baltica". Pienākumu sadalījumu ar Vācijas uzņēmumu "LNK Industries neesot tiesīgi komentēt.

Vācijas uzņēmumā norādīja, ka daļa, kas nodarbojusies ar Murmanskas ostas projektu (Mining Technologies), 2022. gadā pārdota Dānijas uzņēmumam "FLSmidth". Tā preses pārstāvis Rasmuss Vinfelds norādīja, ka pēc uzņēmuma iegādes tas pārņēmis arī visus esošos kontraktus, ieskaitot ogļu termināli Kolas pussalā, bet kara dēļ atteicies turpināt jebkuru no tiem – gan savus, gan iegādātos. "Kas attiecas uz projektu, par kuru jūs vaicājat – mēs neesam piegādājuši nekādus pakalpojumus vai preces, un tajā nebūs nekādu darbību nākotnē."

"LNK Industries" gada pārskatā minēts, ka "Krievijas uzsāktā plaša mēroga militārā operācija Ukrainā radīja dramatiskas izmaiņas visos ikdienas dzīves un uzņēmējdarbības aspektos." Darījumu attiecību izbeigšana ar Krieviju un Baltkrieviju un ateikšanās no tur radītām precēm radījusi būvniecībai kritisku materiālu cenu kāpumu, un nozarei vairs nav pieejams lētie Ukrainas resursi. Tāpēc turpmāk tā fokusēšoties uz darbu Baltijā. 

"LNK Industries" ietilpst "LNK Group" un ir viens no Latvijas lielajiem būvniekiem. To vēl PSRS pēdējā posmā dibinājis inženieris Aleksandrs Milovs, bet šobrīd Uzņēmumu reģistrā kā īpašnieks norādīts viņa dēls Vadims. "LNK Industries" ir daudzu lielo objektu būvnieks, sākot no Dziesmusvētku estrādes un beidzot ar LU Zinātņu māju. 2021.gadā Konkurences padome  "LNK Industries" atzina par vienu no 10 būvnieku karteļa dalībniekiem, kas ar aizliegtām norunām sadalījuši publisko iepirkumu tirgu un tādējādi uzskrūvējuši cenas, un sodīja to ar 3,7 miljonu eiro naudas sodu.

Šis ir viens no rakstiem "Re:Baltica" rakstu sērijā par to, kā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Latvijas valsts un uzņēmumi, neraugoties uz saukļiem par Ukrainas atbalstu līdz uzvarai, turpina biznesu ar Krieviju. Nākamie būs par importētājiem un par Latvijas valsts uzņēmumu līdzdalību biznesā, kurš turpina barot Krievijas kara mašīnu.