Lai gan Latvijas ekonomika pēdējā gada laikā nav augusi, tas nav ietekmējis algu kāpumu. Pērn algas straujāk auga sabiedriskajā sektorā – par 13,1%, bet privātajā sektorā par 11,5%.
"Sabiedriskajā sektorā iedzīvotāji visvairāk ir nodarbināti izglītībā, veselībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Kur darbinieku ir vairāk, tai nozarei arī ir lielāka ietekme uz sektora statistiku, un no lielākajām sabiedriskā sektora nozarēm algu kāpums bijis tuvu 15% gadā. Tie ir vairāk nekā 60% no visiem darbiniekiem sabiedriskajā sektorā, un tas arī dod tik lielu impulsu, kāpēc sabiedriskajā sektorā ir tik straujš algu kāpums," skaidroja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāstīja, ka algu pieaugumu pērn ietekmēja gan saspringtā situācija darba tirgū un darbaspēka trūkums, gan peļņas pieaugums atsevišķu nozaru uzņēmumos.
"Pēdējos gados bija pietiekami daudz nozaru, kuras piedzīvoja ļoti labu peļņas kāpumu. Citiem vārdiem sakot – bija arī iespējas šo atalgojumu celt. Kokrūpniecībai, tirdzniecībai gāja diezgan labi, protams, uzņēmēji izmanto situāciju, un tad, ja šāda iespēja ir, tad viņi cenas paceļ. Šobrīd aizgājis nedaudz pretēji, bet tik un tā ir šis spiediens no darbinieku puses turpināt palielināt algas, tas nav būtiski mazinājies," viņš turpināja.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis vērtēja, ka gandrīz 12% algu pieaugums rada lielu spiedienu uz uzņēmēju izmaksām un konkurētspēju.
Tāpēc darba devēji jau vairākus gadus aicina, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, samazināt darbaspēka nodokļus.
"Lai samaksātu 1000 eiro uz rokas, Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs uz vienu darba vietu ir apmēram 100 eiro mēnesī mazāks. Pārrēķinot to uz gadu, tas jau sanāk ap 1000 eiro. Tas nozīmē, ka investoram, kas nāk šeit attīstīt kaut kādu ražotni, viņam līdzīgas darbavietas maksās dārgāk," pauda Hermanis. "Protams, Latvijas nosacītā priekšrocība ir tas, ka mums algu līmenis ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, un uz to mēs kaut cik vēl varam konkurēt. Taču no ekonomikas attīstības skatupunkta būtu jābūt konkurētspējai arī lielo algu sektorā, un tas arī nodrošinātu tautsaimniecības pāreju uz lielāku pievienoto vērtību."
Vai algu kāpums saglabāsies arī šogad? SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka algas augs, bet ne tik strauji kā pēdējos trīs gados.
"Inflācija arī būtiski šobrīd ir samazinājusies. Arī valsts budžeta iestādēs iespējas tik strauji turpināt celt darba samaksu samazinās. Pieaug to pašvaldību skaits, kuru finansiālās problēmas, teiksim tā, saasinās, līdz ar to tas pieaugums palēnināsies, bet tendence joprojām būs pozitīva," prognozēja Gašpuitis.
"Darba samaksa turpinās pieaugt līdz aptuveni 8%, kas nozīmē to, ka darba devējiem būs izaicinoši noturēt arī šādu tempu," papildināja eksperts.
Līdzīgi tam, kā tas bija pagājušajā gadā, arī šogad lielāku pieaugumu prognozē valsts sektora darbiniekiem.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja: "Sabiedriskajā sektorā vienkārši tas jau ir tā kā iekšā budžetā un tur tas būs joprojām padsmitos procentu. Un janvārī pat ir bijis vēl vairāk. Privātajā sektorā tur jau sāka bremzēties jau pagājušā gada nogalē. Un sagaidāms, ka tur tā bremzēšana turpināsies, jo vienkārši uzņēmumiem vairs nebūs tāds resursu pieaugums."
Strautiņš gan paskaidroja, ka viscaur sabiedriskajam sektoram pieaugumi nebūs vienādi, jo, piemēram, atsevišķas pašvaldības paziņojušas pat par algu samazinājumiem saviem darbiniekiem.
Joprojām atšķiras arī atalgojums dažādās nozarēs. Pērn vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas – 993 eiro – bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
Pērn pēc pamatīga kritiena 2022. gadā vidēji valstī atsākušas augt "reālās algas" jeb tas, cik daudz var nopirkt par nopelnīto. Līdz 2021. gada pirktspējas līmenim pagaidām statistika vēl nav nonākusi, bet tas, visticamāk, notiks šogad.
"Citadele bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja: "Ar inflāciju izveidojās situācija, kur īsā laika brīdī cenas uzauga daudz ātrāk nekā algas, kā ienākumi. Faktiski pēdējo gadu, pusotru, mājsaimniecības mēģina to tēriņu līmeni uzturēt, bet audzēt to nav iespējams, jo ienākumi nav spējuši noķert. Bet šobrīd, ja mēs skatāmies uz gada beigām, tiešām inflācija beidzot ir samazinājusies. Jā, varbūt nekļūst cenas daudz lētākas, bet nekļūst arī dārgākas. Un es domāju, ka mēs neesam pārāk tālu no brīža, kad šis te ienākumu kāpums var noķert jau cenu kāpumu vismaz vidēji ekonomikā."
Tas faktiski nozīmē, ka pat ar teorētiski mazāku algu vidējo kāpumu šogad, sabiedrības labklājības līmenis pieaugs.
