Medicīnas centra ARS mājaslapā redzams, ka cenas par vizīti galvenokārt palielinātas vispieprasītākajiem speciālistiem un par pirmreizējo vizīti līdzšinējo 50 eiro vietā jāmaksā 60, pat 70 eiro. ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons stāstīja, ka vidēji pakalpojumu cenas palielinājušās no 5 līdz 15%.
"Piemēram, endokrinologi, reimatologi un gastroenterologi ir ļoti grūti pieejami speciālisti. Lai piesaistītu labākos ārstus un viņus noturētu, nācās viņiem arī tās cenas pacelt no 50 uz 60 eiro, kas ir drusku vairāk nekā 10%. Bet galvenais, ko es gribu uzsvērt, ir tas, ka ARS patiešām ir augstākās klases tehnoloģijas, tai skaitā mums ir divi digitālās pozitronu emisijas tomogrāfi, kas ir vienīgie Baltijā, cena ir trīs miljoni. Darbības koncepts ir agrīnā diagnostika, kas ir arī izmaksu efektīvākais veids, jo radikāli ārstējama, atklāta agrīna patoloģija cilvēku var atgriezt agrāk pilnvērtīgā sabiedriskajā dzīvē un ražošanā," skaidroja Andersons.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane vērtēja – tā kā veselības nozare nespēj iedzīvotājus nodrošināt ar valsts apmaksātiem pakalpojumiem, pieprasījums pēc veselības pakalpojumiem privātajā sektorā palielinās un cenas aug arī citās privātajās veselības iestādēs.
"Vajadzība ir milzīga, jo īpaši strādājošiem cilvēkiem. Viņi nevar gaidīt rindā pusgadu, piemēram, uz valsts apmaksātu izmeklējumu.
Un privātā veselības apdrošināšana, tā pastāv visās valstīs un parasti tā risina arī tos jautājumus, ko valsts sistēma nerisina," teica Behmane.
Veselības apdrošināšana kļuvusi par apdrošināšanas tirgus līderi un šā gada sešos mēnešos pieaugusi par 24%, palielinās arī polišu cenas.
"Šīs polises – tas ir veids, kā darba devēji uzlabo pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. Pakalpojumu cenām pieaugot, šīs polises arī paliek dārgākas. Kas attiecas uz tiem pacientiem, kas izmanto tikai valsts apmaksātus pakalpojumus, tad tur joprojām Latvija cieš no sliktas pieejamības, kaut gan šā gada otrajā pusē valdība ir devusi diezgan lielus papildu līdzekļus rudenī, un šobrīd pat ir radusies situācija, ka, piemēram, datortomogrāfijas pakalpojumus, kuri bija jāgaida pusgadu, var saņemt varbūt dažu dienu laikā. Tā ka tas būtībā ir atkarīgs no tā, cik daudz budžeta līdzekļu veselības aprūpes sistēmā var iepludināt valdība, un tajā brīdī, kad viņi to izdara, tad rinda saīsinās," teica "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Behmane vērtēja, ka naudu veselības nozarē ļautu ietaupīt E-veselības sakārtošana.
"Ja mums izdotos izveidot to vienoto E-veselības sistēmu, kur sanāk dati kopā par katru pacientu no publiskām iestādēm, no privātām iestādēm, tad arī mēs paši redzētu mūsu iepriekš veiktos izmeklējumus, slēdzienus, ārsts ar ārstu var sazināties savā starpā, redzot šo kopējo medicīnisko dokumentāciju. Un tad arī nebūs vairs tik daudz atsevišķo pakalpojumu, kur šobrīd cilvēki iet un vienkārši tādā haotiskā kārtā meklē. Un tikai tad, kad būs tādi kārtīgi pamati likti gan uz E-veselību, gan uz primāro aprūpi, tad jau atslogosies arī citi līmeņi un pacientam kļūs pieejamāka sistēma," sprieda Behmane.
Veselības nozare nākamā gada valsts budžetā iekļauta kā viena no valdības prioritātēm, tai papildus plānots novirzīt 275 miljonus eiro, ko paredzēts izlietot lielākam skaitam izmeklējumu, tādējādi mazinot gaidīšanas pacientu rindas. Turpināsies arī algu paaugstināšana mediķiem.
