Daudzi zvejnieki nemaz nezina par Eiropas atbalsta programmām
"Februārī var noķert kādu vimbu, buti, baigi švaki ar salakām šogad, nezinu, kāpēc tā, katru gadu ir savādāk. Ir tie mazie lasēni, bet tos nedrīkst ķert, tad krīt virsū inspektori. Tuvāk par simt metriem nedrīkst nākt pie krasta. Nav tik vienkārši, kā domā," stāstīja piekrastes zvejnieks Artis Adamovičs no Engures pagasta. Viņš ir viens no biedrības "Mazjūras zvejnieku" saimes.
Viņš rādīja, cik ļoti tīklus saplosījuši roņi: "Noteikti ronis izēdis, zivis paši ne vella nevar dabūt. Paskaties, kas par caurumiem. Baigi nodīrājis, it ka zirgs būtu izbraucis cauri. Likvidēt nedrīkst... Tīkls maksā 30 līdz 50 eiro, nu tas ir norakstāms, jāstrādā, lai varētu nopirkt jaunu tīklu."
Biedrība "Mazjūras zvejnieki" dibināta pirms četriem gadiem, tās priekšsēdētājs Andris Cīrulis ar lielu entuziasmu un apņēmību stāstīja, kā notiek darbs biedrībā, lai panāktu izmaiņas nozarē un pārstāvētu piekrastes zvejnieku intereses. Zvejnieka sētā Bērzciemā ar piekrastes zveju viņa dzimta nodarbojusies vairākās paaudzēs, kopā ar dēlu zvejo arī iekšējos ūdeņos.
"Pašreiz biedrībā ir 62 biedri, piekrastes zvejnieki līdz Skultei, Kuivižiem. Ir arī jauni kandidāti, kas vēl grib pievienoties. Mēs pārstāvam mazo piekrastes zvejnieku intereses. Mēs dabūjām par piekrastes zvejniecības interešu aizstāvēšanu un popularizēšanu gada balvu "Lielais loms", ko piešķīra Zemkopības ministrija," stāstīja Cīrulis.
Viens no virzieniem, kurā bija jāstrādā, ir Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaiste, jo bijuši zvejnieki, kuri vispār neko nav zinājuši par atbalsta programmām.
"Paši viņi nav spējīgi projektus uzrakstīt, vēl nebija finansējuma, lai viņi tos projektus varētu apgūt. Mēs esam panākuši izmaiņas. Pirmkārt, kopā ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalstu dienestu bija izstrādāta speciāla atbalsta programma grantu veidā, piekrastes zvejniekiem līdz 30 000 eiro 100% atbalsts, pirmajā kārtā 47 zvejniecības uzņēmumi saņēma atbalstu, otrajā kārtā izskatīšanā ir 46 projekti. Naudas pietrūka, jo bija iedalīti 700 000 [eiro], bet pēc manas informācijas zemkopības ministrs pieliks klāt, lai visiem projektiem nauda sanāk. Zemkopības ministrija atsaucas uz ES regulām, ka nevar iegādāties laivas zvejniecībai, motoru un tīklus, izņemot selektīvus zvejas rīkus. Tad zvejnieki iegādājās transporta līdzekļus laivu un loma transportēšanai. Es, piemēram, paņēmu vakuuma iekārtu, kur zivis uzglabāt, pirmapstrādi veikt," sacīja Cīrulis.
Ar lepnumu Cīrulis izrādīja piestātni Bērzciemā, Engures pagastā. Biedrībai "Partnerība laukiem un jūrai" izdevies īstenot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projektu, kas nebūt nav bijis viegls uzdevums, jo bija jāvienojas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
"Tīra dubļu bedre te bija, aizaudzis muklājs. Dabas [aizsardzības] pārvalde mums pretojās, neļāva neko darīt, jo biotopi, bet beigās izdevās vienoties ar vadību, panācām kompromisu, ka te var atjaunot zvejnieku piestātni. Par līdera naudiņām dabūjām 29 000. Pagājušā rudenī izraka, nāks gar malu laipiņas, lai zvejnieki var savas laiviņas nolikt," pastāstīja Cīrulis.
Cīrulis uzsvēra, ka piekrastes zvejniekiem ne tikai jādomā, kā dažādot savu darbību, pievēršoties arī tūrismam, piemēram, seno tarotavu, zvejnieku šķūni viņš izīrē dažādiem pasākumiem, taču vienlaikus jālauza galva, ko darīt ar roņiem jūrā.
Aktīvākie zvejnieki ar ministriju līdzdarbojas noteikumu izstrādē
Pelēko roņu skaits Baltijas jūrā ir aptuveni 60 000. Problēma ir aktuāla jau gadiem ilgi. Institūta "Bior" Zivju pētniecības departamenta jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis norādīja, ka šobrīd tiek īstenots projekts, kas saistīts ar roņu atbaidīšanu un ieguvi, taču pagaidām nav efektīvas metodes, lai samazinātu roņu ietekmi.
"Tas, ko mēs no institūta puses darām, mēs organizējam vienu projektu, kura ietvaros mēs veicam roņu aizbaidīšanas un ieguves efektivitātes novērtējumu piekrastes zvejā. Gribam saprast, kas notiek, ja viņus limitēti iegūst kaut kādās vietās Latvijā. Četrās vietās mēs to darām, gribam redzēt, vai tas pozitīvi atspoguļojas uz šiem postījumiem, uz samazināšanos, vai tam vispār ir kāds efekts. Baltijas jūras ziemeļu daļā roņus atļauts limitēti iegūt," stāstīja Putnis.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule atzinīgi vērtēja biedrības "Mazjūras zvejnieki" ieguldījumu. Biedrība ir aktīva un līdzdarbojas noteikumu grozījumu sagatavošanā, iesaistās citu ar piekrastes zvejniecību saistītu jautājumu risināšanā.
"Šādā veidā mēs redzam un saprotam, ka piekrastes zvejniecībā ir nedaudz vairāk kas sakustējies, aktīvi cilvēki ir iesaistījušies biedrībā. Tur ir no dažādām pašvaldībām zvejnieki apvienojušies, ne tikai Mazjūras, bet arī Lieljūras piekrastes zvejnieki iesaistījušies šajā biedrībā," atzīmēja Bārtule.
Piekrastes zvejniekiem jāpielāgojas modernajam laikmetam, un no pagājušā gada arī viņiem zvejas žurnāli jāaizpilda elektroniski.
Ko šobrīd aktualizējuši piekrastes zvejnieki, skaidroja ministrijas pārstāve: "Vairākas izpētes nepieciešamības sadarbībā ar institūtu "Bior", lai testētu kādus zvejas rīkus Rīgas līcī, ko varētu izmantot attiecīgos laika periodos. Lai iegūtu zināšanas, kas notiek, veicot zveju attiecīgajā laika periodā ar attiecīgo rīku. Kopā ar zvejniekiem viņi to pārbaudīs; ja būs atbilstoši vai pieņemami rezultāti, tad varēsim veikt grozījumus zvejas limitu noteikumos."
Paredzēts liegums zušu zvejai
Runājot par zvejas limitiem, paredzēts liegums zušu zvejai. Tā ir Eiropas līmenī aizsargājama zivju suga, situāciju skaidroja Bārtule.
"Šogad un nākamgad saskaņā ar ES regulu tiks noteikts zvejas liegums zušiem. Komerczvejā tas būs no šī gada 15. septembra līdz nākamā gada 15. martam. Savukārt pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās visu šo gadu un līdz pat nākamā gada 30. martam. Tātad zušus nedrīkstēs paturēt," atzīmēja Bārtule.
Kāpēc šādi aizsardzības pasākumi paredzēti ne tikai Baltijas jūrā? Bārtule stāstīja: "Arī tāpat citās jūrās, kurās zutis ieiet uz migrāciju, lai nodrošinātu to, ka zutim ir iespējama lejupmigrācija, nevis viņš tiek zvejā nozvejots, bet var aiziet nārstot uz Sargasu jūru, tāpēc ir nepieciešami šādi zušu aizsardzības pasākumi."
Vienlaikus šogad Latvijā piekrastes zvejai ir lielāka piezvejas kvota mencai, – pērn tās bija 10 tonnas, bet šogad tās būs jau 18 tonnas.
Runājot par mencu zvejas ierobežojumiem, zvejnieks Oskars Kadeģis no Liepājas uzskata, ka piekrastes zvejnieki mencu populāciju Baltijas jūrā neietekmē: "Mēs zvejojam zivi, kas pienāk pie krasta, tam nav arī nekāda sakara ar nārstu, tā ir piekrastes specifika. Priekš kam tie ierobežojumi... cik mēs nozvejojam, tik nozvejojam. Pēc Eiropas regulām atpakaļ mest nedrīksti, tik, cik mums tā sezona ir, lai brīvi var zvejot. Es neredzu ierobežojumiem jēgu."
Zivju populācija Baltijas jūrā strauji mainoties
Sadarbojoties ar "Bior", zvejnieks Kadeģis iegūst jūrā lašus, tā nodrošinot nepieciešamus datus pētniekiem. Dienā, kad Latvijas Radio satika zvejnieku, viņš stāstīja, ka nozvejoja divas kastes ar mencām, pārējo apēduši roņi.
"Šogad ir sadarbība ar "Bior", pievērsīšos lašu zvejai. Mēs vācam materiālu, ir atļauja nozvejot konkrētu skaitu lašu, vācam paraugus, mērām, sveram, ņemam zvīņu paraugus, bet "Bior" pēta. Zivs paliek mums, jo tas tomēr kaut ko arī maksā," sacīja Kadeģis.
Šobrīd pētījumi, kas saistīti ar roņiem, atklājuši jaunus faktus, kas liecina par negatīvu ietekmi uz zivju resursiem un mencu populāciju. Par to stāstīja institūta "Bior" Zivju pētniecības departamenta jūras nodaļas vadītājs Putnis. Sadarbojoties ar zvejniekiem, izdevies iegūt zvejā bojā gājušos roņus, kas nepieciešami pētījumam.
Putnis norādīja: "Operatīvi un veikli savācām šos 50 roņus, kurus mēs izanalizējām. Tur tā ideja ir tāda, ka roņi ir starpsaimnieki un gala saimnieki dažādiem parazītiem, viņi veicina arī parazītu izplatību jūras vidē, ar ko inficējas zivis, kas maina zivju nobarotību, zivju mirstību. Tas bija interesants pētījums Latvijas mērogā, lai saprastu kāda ir roņu populācija, vecums, ar ko barojas. Kā jau minēju, pateicoties zvejnieku aktivitātei, mēs pie šiem bojā gājušiem dzīvniekiem tikām. Roņi jau paši ir plēsēji ekosistēmā. Ja paskatāmies Rīgas līci, igauņu novērtējumi rāda, ka aptuveni 2500 pelēko roņu ikdienā barojas. Barošanās ir selektīva, roņi izēd zivju iekšējos orgānus, garšīgākās daļas, postījumu dabai izdara diezgan lielu."
Zivju populācija Baltijas jūrā strauji mainās, sprieda "Bior" pārstāvis, – kādreiz masveidā zvejoja mencu, bet pēdējos gados zvejniekiem nācās strauji pielāgoties invazīvā jūras grunduļa zvejai.
"Mēs esam attīstījuši šo zvejas segmentu, komerciāli zvejojam un izmantojam, tas diezgan raiti ir noticis, kad populācija pieauga Latvijas ūdeņos; pateicoties sadarbībai ar zvejniekiem, ātri sapratām sezonas un to, kas ir tie zvejas rīki, kas ir tie zvejas veidi, kā šo sugu var zvejot. Uz tā pamata institūts izstrādāja ieteikumus, rekomendācijas Zemkopības ministrijai, lai organizētu izmaiņas zvejniecības noteikumos. Tā attīstījās šī specializētā zveja. Tas ir informācijas apjoms, kas mums nemitīgi pieejams, lai mēs varētu ātri reaģēt un arī kaut ko mainīt zvejas likumdošanā," atzīmēja Putnis.
Piekrastes zvejniekiem pieejams dažāda veida atbalsts
Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers skaidroja, ka piekrastes zvejniekiem ir pieejams dažāda veida atbalsts, arī par roņu nodarītajiem postījumiem.
"Piekrastes zvejnieku darbībām ir nodrošināta vislielākā atbalsta procentu likme. Ja tieši piekrastes zvejai, tas ir 100% atbalsts no investīcijām. Dažādošanai tas procents ir mazāks, bet ir daudz dažādu atbalstu veidi – kompensācijas par roņu nodarītajiem postījumiem, apēstajām zivīm un saplēstajiem zvejas rīkiem tīkliem; ir akcīzes nodokļa samazināšana degvielai, kas ir paredzēta tieši zvejniecības procesam. Ir 30 tūkstošu atbalsts, kur mums bija viena kārta, kur pieteikumi jau tiek īstenoti un šobrīd noslēgusies arī otra kārta, ir iesniegt 45 projekti iesniegti, kur mēs piekrastes zvejniekiem piešķirsim finansējumu līdz 30 tūkstošiem dažāda veida ieguldījumiem, kas saistīti ar piekrastes zvejas procesu uzlabošanu. Iespējas ir, atbalsts jau ir salīdzinoši liels," norādīja Vācers.
28. februārī Talsos notika seminārs piekrastes zvejniekiem par atbalstu pasākumu "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana". Stratēģija visām sešām vietējām rīcības grupām ir apstiprināta. Katrā teritorijā ir vērojamas atšķirības, skaidroja Vācers, taču arī tā ir iespēja īstenot ieceres.
"Ja kopumā paskatāmies pa visām stratēģijām, tad visās ir obligāti jābūt iekļautam atbalstam piekrastes zvejniekiem, izvērtējot ir obligāti jānodrošina priekšrocība pār pārējiem," pauda Lauku atbalsta dienesta pārstāvis.
Vienlaikus Vācers uzsvēra, ka nosacījumi ir visai sarežģīti: "Mēs esam arī informējuši vietējās rīcības grupas, lai piedalās. Zvejniekiem ir jārunā un jāstāsta arī par nosacījumiem, kas jāievēro, noteikumi ir diezgan sarežģīti, brīžiem zvejniekiem ir grūti saprast, jo viņi dara savu darbu un ir vajadzīgs kāds, kas cilvēciskā valodā izstāsta, ko var šajā atbalstā un kādi ir nosacījumi, ja saņem atbalstu šajā pasākumā."
Vietējām rīcības grupām šobrīd kopumā pieejami 17,6 miljoni eiro. Zemkopības ministrijas informācija liecina, ka visā Latvijas piekrastē ir 150 komerczvejas uzņēmumi, bet piekrastē ir reģistrēti ap 1000 pašpatēriņa zvejnieku. Ja senāk katrā ciemā bijuši vairāki desmiti zvejnieku, tad tagad uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, taču palikušie spītīgi turas un cenšas izdzīvot pārmaiņu laikmetā.
