ĪSUMĀ:
- Balvu novadā lēš: nākamgad pietrūks miljons eiro; bažas par visu funkciju izpildi.
- Ludzas novadā, pateicoties ukraiņu bēgļiem, vairāk iedzīvotāju un lielāka dotācija; cer segt visas obligātas izmaksas.
- Latgales pašvaldības cer uz vietvaru finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidi.
Balvu novads prognozē – pietrūks vismaz miljons eiro
Balvu novada pašvaldībā valda bažas par spēju nākamgad nodrošināt savas obligātās funkcijas, nerunājot jau par pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) uzsvēra, ka pašvaldības ieņēmumu, pat ar piešķirto papildu finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, nākamgad nepietiks tam, lai nodrošinātu pašvaldībai noteikto funkciju izpildi.
"Jau 2023. gada budžets mums ir bijis liels izaicinājums, jo šogad budžeta palielinājums bija 1,9 miljoni eiro, bet kopumā palielinājums bija vairāk nekā 2 miljoni. Tas pieaugums, ko garantē un prognozē Finanšu ministrija, mums ir tikai 1 miljons.
Mums pietrūkst vismaz viena miljona, ja ne vairāk," prognozēja Balvu novada vadītājs.
Arī Balvu pašvaldība nespēs pildīt savas funkcijas. Ko darīt? Jāsamazina iestāžu skaits, jāoptimizē pagasta pārvalžu skaits, jāmazina darbinieku skaits, jāsamazina apkure. "Mēs būsim spiesti atteikties no kādas brīvprātīgās apņemšanas. Pašvaldības jau ir spiestas atteikties no bezmaksas braukšanas sabiedriskajā transportā noteiktas kategorijas cilvēkiem," stāstīja Maksimovs.
Ludzas novads paredz, ka obligātās funkcijas spēs nodrošināt
Saņemot atbalstu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, Ludzas novada pašvaldība ir viena no retajām, kas nākamgad spēs nodrošināt visas tai noteiktās funkcijas, varēs arī atmaksāt kredītprocentus un turpināt deinstitucionalizācijas projektu jau par pašvaldības līdzekļiem.
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka tas gan nenozīmē, ka pašvaldība neizstrādās un arī nerealizēs ekonomijas pasākumu plānu.
"Ludzas novada pašvaldībai nākamajā gadā papildus jāparedz 2, 5 miljoni eiro. Notikušas sarunas gan Pašvaldību savienības, gan Reģionu attīstības centru līmenī ar valdību, un tika parakstīts vienošanās protokols. Salīdzinājumā ar šī gada budžetu no Izlīdzināšanas fonda mums nāk 1,8 miljoni eiro un vēl speciālā dotācija 7 tūkstoši eiro.
Tas nozīmē, ka 2, 5 miljoni būs klāt, un mēs varēsim nosegt šo obligāto izmaksu pieaugumu," lēsa Mekšs.
Viņš norādīja, ka, kopš sācies karš Ukrainā, Ludzas novada pašvaldība ir strādājusi pie bēgļu uzņemšanas un izmitināšanas. Pateicoties tam, ievērojami pieaudzis novadā reģistrēto iedzīvotāju skaits, tātad arī no Izlīdzināšanas fonda piešķirtā finansējuma apmērs.
"Mums gada laikā bija reģistrējušies 2300 cilvēku, un tas ietekmēja arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu, un tāpēc Ludzas novadā šī situācija izskatās labāk nekā citās pašvaldībās, kur pieaugums svārstās no 1 līdz 2%. Salīdzinoši ar pagājušo gadu mums tas ir 10%," pastāstīja Mekšs.
Latgales pašvaldības cer uz labāku vietvaru finanšu izlīdzināšanas sistēmu
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka vienošanās protokolā ar valdību, ko izskatīs Saeimā, nolemts atbalstīt 19 pašvaldības ar mazāko ieņēmumu pieaugumu un zemākajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju un tam no valsts budžeta tiks piešķirta vienreizēja dotācija 7 miljonu eiro apmērā. Taču palicis neatrisināts pašvaldību finansēšanas jautājums.
"Ir iekļautas būtiskas lietas un atrasta vienošanās ar nozaru ministrijām un iekļautas protokolā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu garantijām 100 procentu apmērā, par pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem, par iespēju atlikt valsts kases pamatsummu maksājumus, par darbu uzreiz pēc budžeta pieņemšanas pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, par dabas resursu nodokļa pakāpenisku atgriešanu pašvaldību budžetos," uzskaitīja Kaminskis.
"Ir vairāki jautājumi, par kuriem vienošanās nav panākta, un būtiskākais ir finanšu resursu apjoms pašvaldībās.
Nepatīkamā finansiālā situācijā varētu nonākt visas Latgales pašvaldības," sacīja Pašvaldību savienības vadītājs.
Tagad pašvaldību finansiālās krīzes risināšana nonāks Saeimas rokās. Latgales novada pašvaldības plāno vērsties Saeimas Latgales apakškomisijā ar aicinājumu nekavējoties uzsākt kopīgu darbu pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveides.
KONTEKSTS:
Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada prognozi pieaugs par 7,9%. Budžetā plāno piešķirt 7 miljonu eiro dotāciju 19 pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem. Vēl 5,5 miljoni piešķirs pakalpojumiem bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana mājās, kā arī palielinās aizņemšanās limitu, būs rasts risinājums procentu maksājumu pieaugumam.
Pašvaldības nemierā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu – 75% pašvaldībām 25% – valstij; vēlas stabilāku finansējumu. Domstarpības ir arī par ceļu, bērnudārzu audzinātāju algu un citu mērķu finansēšanu.
Taču pašvaldības un valdība vienojas pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.
