Vai aizsardzība nākamajā ES daudzgadu budžetā būs prioritāte, un kur ņemt naudu?

Lai gan oficiāli sarunas par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu sākušās vēl nav un Eiropas Komisija (EK) ar savu budžeta priekšlikumu klajā nāks pēc gada, tomēr viedokļi par to, kādam tam vajadzētu būt, jau sāk izskanēt. Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā un citus ar drošību saistītus izaicinājumus, atklāts ir jautājums, vai Eiropas līderi būs gatavi aizsardzību noteikt kā prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, atvēlēt tam finansējumu.

Vai aizsardzība nākamajā ES daudzgadu budžetā būs prioritāte, un kur ņemt naudu?
00:00 / 04:28
Lejuplādēt

ES budžetu jeb Briseles valodā daudzgadu finanšu shēmu septiņiem gadiem apstiprināt vienmēr ir sarežģīti. Tas tādēļ, ka par katru skaitli ir jāvienojas visām 27 dalībvalstu valdībām.  Un paredzams, ka arī gaidāmās sarunas par nākamo daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam būs tikpat sarežģītas, ja ne vēl smagākas kā iepriekš.

Laikā, kad Eiropā plosās karš, arvien vairāk valstu uzskata, ka aizsardzībai turpmāk būs nepieciešams atvēlēt krietni vairāk līdzekļu. Tajā pašā laikā ir arī pietiekami liela daļa valstu, kas nebūt neuzskata, ka aizsardzībai nākamajā daudzgadu budžetā būtu jābūt prioritāšu un tēriņu galvgalī, jo ir arī citas vajadzības – pāreja uz zaļo enerģiju, infrastruktūras objekti, kopēja lauksaimniecības politika un daudzas citas.

"Saskaroties ar diviem kariem kaimiņos, migrācijas spiedienu un pieaugošu konfrontāciju starp demokrātiju un autokrātiju, mūsu daudzgadu budžetam ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Ja vēlamies turpināt būt globāls spēlētājs, mums jātiek galā ar ģeopolitiskajiem, ģeoekonomiskajiem izaicinājumiem.

Mums jāpamet sava komforta zona, jo vairs nevaram atstāt Eiropas drošību pārsvarā ASV rokās. Eiropas drošība ir mūsu kopējā atbildība, jo tā ir nedalāma," pauda ES budžeta komisārs Johanness Hāns.

Jautājums, uz ko būs jārod atbilde, – kur tam visam ņemt naudu? Izaugsme ir samazinājusies, daļēji sakarā ar procentu likmju kāpumu, lai ierobežotu inflāciju. Sagaidāms, ka bloka ekonomikas izaugsme šogad sasniegs tikai 0,9% un 2025. gadā – 1,7%, paredz EK. Komisijai būs arī jāatrod nauda, lai atmaksātu procentu likmes par kopējo parādu pēc pandēmijas un jāsagatavo augsne lielākajam bloka paplašināšanās vilnim pēdējo 20 gadu laikā.

ES daudzgadu budžets ir nedaudz vairāk kā vienu triljonu eiro liels, kas ir aptuveni 1% no valstu kopienākuma. Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis atbalstu budžeta apjoma dubultošanai, taču tas, visticamāk, sastapsies ar spēcīgu opozīciju. Arī ES budžeta komisārs Hāns uzskata, ka būs nepieciešams lielāks budžets, jo nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem.

"Mums jāizvairās no iestrēgšanas apmātībā, ka budžets nevar pārsniegt vienu procentu no Eiropas Savienības kopienākuma. Kad būsim nonākuši pie mūsu kopīgajām prioritātēm, mums būs nepieciešams pietiekams finansējums mūsu kopīgajām vajadzībām. Te ir vērts skatīties uz ieņēmumiem. Šobrīd mūsu budžets ir galvenokārt finansēts no nacionālajām iemaksām. Kādēļ gan neatklājam dažādus ienākumu avotus, piemēram, jaunus pašu resursus? Mums jāizskata visas inovatīvās finansēšanas iespējas, izmantojot mūsu savienības kopējo svaru," teica Hāns.

Lai iegūtu naudu budžeta katlā, dažas valstis ierosina jaunus ES mēroga nodokļus, ko iekasē EK, tostarp oglekļa emisijām un starptautisku uzņēmumu peļņai. Te iebildumi izskan no Austrumeiropas un Ziemeļeiropas.

Vēl viena opcija – katra valsts atvēl vairāk naudas kopējam maciņam. Arī pret šo iebilst fiskāli konservatīvās Ziemeļeiropas valstis.

Lai iegūtu līdzekļus, ko izmantot aizsardzībai un atbalstam Ukrainai, dažas valstis ierosinājušas emitēt eiroobligācijas. Šādam solim savukārt iebilst potenciālais nākamais NATO ģenerālsekretārs, Nīderlandes premjers Marks Rute. Katrā ziņā ideju netrūks, tāpat kā pretestības tām, un viedokļu cīņas Briselē būs karstas.

Viens no bloka diplomātiem izdevumam "Politico" atzinis, ka sagaida sadursmes ar taupīgajām valstīm par finansējumu nabadzīgākajām valstīm. Cits diplomāts savukārt vērsis uzmanību uz to, ka šoreiz ES nav Angelas Merkeles, Vācijas bijušās kancleres, kas pratusi nokārtot sarežģītas vienošanās starp valstu vadītājiem Briselē. Tāpat jāņem vērā, ka kāju priekšā pielikt var Krievijai draudzīgais Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš jau vairākkārt licis šķēršļus dažādos jautājumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti