"Mēs piebraucām pie viena no rapšu laukiem. Tas ir rapsis, tiešāk sakot, tas, kas ir palicis pāri no rapša." Izrādot vairākus hektārus plašo lauku, kas atrodas Rēzeknes novada Uļjanovas ciemata apkaimē, zemnieku saimniecības "Zelmeņi" saimnieks un arī Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības vadītājs Aivars Bernāns atzīst, ka te vairs ne par kādu ražu pat runas nevar būt.
Zemi kā vecas sačākstējušas jūras zāles klāj kailsalā un vējā nosalušā rapša atliekas. Tikai retumis pavīd kāda izdzīvojušā auga zaļums.
"Ekonomiskais pamatojums skatāms tad, kad ir vismaz pieci rapši uz kvadrātmetru. Te mēs redzam, ka pat ieplakā te tādu skaitu nesasniedz. Pagājušajā gadā lielāki postījumi bija novēroti pēc ziemas perioda, pavasara sākuma stadijā. Šeit mēs vēl vērtēsim, ko mēs sēsim. Iespējams, ka tās būs auzas. Kad mēs sāksim sēt? Tad, kad augsnes temperatūra atbildīs agronomiskajiem apstākļiem. Pašlaik zemes temperatūra ir par zemu."
Bernāns atzīmē, ka viņa saimniecībā aizvadītajā rudenī iesētais rapsis ir iznīcis gandrīz simtprocentīgi. Līdzīga situācija ir arī citās saimniecībās Latgalē.
"Mums bija kopsapulces sēde, bija sabraukuši lauksaimnieki, bija ļoti labi apmeklēts pasākums, un diemžēl jāatzīst, ka katram savs stāsts, bet 95% gadījumu ziemas rapsis nav pārziemojis. Latgale, Vidzemes daļa, kas ir tāda josla, kur šie klimatiskie apstākļi ir bijuši līdzīgi, un līdz ar to tas nav kāda viena lauksaimnieka stāsts."
Arī kooperatīva "Latraps" agronoms Pēteris Stanka atzīmē, ka situācija ar ziemas rapsi Latgalē un Vidzemē ir kritiska.
Šoreiz pie vainas ir tieši laika apstākļi un pat pašas pret salu izturīgākās rapša šķirnes nevarējušas pārdzīvot stipro kailsalu.
"Pa Kurzemi un Zemgali rapsis ir labs. Latvija, var teikt, pārgriezta uz pusēm. Kailsals pāris dienas bija. Šeit lauki bija bez sniega un bija vairāk nekā mīnus 20 grādi, pat mīnus 26 grādi. Pāris dienas, un viss nosala. Ja man prasa labas ziemas rapša šķirnes, kuras es varētu ieteikt, es vienmēr saku, ka pirmā īpašība ir ziemcietība. Var būt raža lielāka vai eļļa, tam visam nav nozīmes, ja tas rapsis nepārziemo."
Zemnieku saimniecības "Zelmeņi" rapša lauki ir bijuši apdrošināti un, kā atzīmē Bernāns, aizvien vairāk lauksaimnieku izvēlas nevis prasīt naudu no valsts, bet tomēr ieguldīt līdzekļus sējumu apdrošināšanā.
Arī apdrošināšanas aģentūras "Balta" pārstāvis Armands Lagons atklāj – šogad lauksaimnieki jau pieteikušies atlīdzībai par kailsala izpostītajiem rapša laukiem.
"Esam saņēmuši jau vairākus pieteikumus, un būtībā Latgales un Vidzemes reģionā katra piektā saimniecība, kas pie mums ir apdrošinājusies, jau ir iesūtījuši atlīdzību pieteikumus, un jau ir veiktas pirmās apskates. Un tā arī ir – lauki izskatās diezgan slikti, un vietām ir tā, ka neviens augs nav pārziemojis. Pagaidām piesaka tikai rapsi, citas kultūras vēl nav pieteiktas. Bet sagaidāms, ka būs pieteikumi gan par kviešiem, gan par miežiem un pat rudziem, kas arī neizskatās īpaši labi."
Pašlaik lauksaimnieki apseko miežu un rudzu sējumus, cerot, ka šīs kultūras vēl saņemsies, taču situācija Latvijā kopumā šogad nav tik kritiska, kā tas bija 2014. gadā, kad izsala teju 80% visu ziemāju.
