ĪSUMĀ:
- Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardi eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardi eiro.
- Tajā skaitā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 10 miljardi, bet izdevumi 12,15 miljardi eiro.
- Kopējais papildu atbalsts prioritātēm 2024. gadam paredzēts 783,3 miljoni eiro.
- Tajā skaitā drošībai, izglītībai un veselībai papildus plānots atvēlēt 486,4 miljonus eiro.
- Savukārt citu nozaru prioritātēm papildus plānoti 176 miljoni eiro.
- Speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 4,8 miljardi eiro, izdevumi – 4,4 miljardi eiro.
- Nākamgad plānotas vairākas izmaiņas nodokļos.
- Finanšu ministrs: Tas ir "drošības un ilgtspējas budžets".
Parāds un deficīts atbilst ES prasībām
Budžeta projekts izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad pieaugs par 2,5%, bet inflācija būs 2,2%. Valsts parādam 2024. gadā plānots pieaugums – no 39,9% no IKP šajā gadā līdz 41% no IKP nākamgad, bet budžeta deficīts plānots 2,8% no IKP.
Finanšu ministrijā (FM) atzīmēja, ka gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% no IKP deficītam un 60% no IKP parādam.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Likumprojekts paredz, ka pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10 miljardus eiro, bet izdevumi 12,15 miljardus eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2023. gada plānu, ir 1,29 miljardi eiro jeb 11,8%, teikts likumprojekta anotācijā.
Kopējais papildu atbalsts prioritātēm 2024. gadam paredzēts 783,3 miljonu eiro apmērā, piedāvājot īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu.
Tajā skaitā 486,4 miljoni eiro paredzēti valsts prioritātēm – iekšējai un ārējai drošībai (91,9 miljoni eiro), izglītībai (119,5 miljoni eiro) un veselībai (275 miljoni eiro).
Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 502 miljonu eiro apmērā.
Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,8 miljardu eiro, bet izdevumi 4,4 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2023. gada plānu ir 272,4 miljoni eiro jeb 6,7%.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi tiek plānoti 17,8 miljardu, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā. Tātad deficīts veidos 1,3 miljardus jeb apmēram 2,8% no IKP.
"Kopumā, es domāju, ka šis budžets nodrošina tādu finanšu stabilitāti. Skaidrs, ka uz visām varbūt vajadzībām, kuru ir ļoti daudz, mēs atbildēt neesam varējuši. Bet uz lielāko daļu, es domāju, ka mēs esam atraduši sabalansētu veidu, kā arī atbildēt," vērtēja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Lielākām algām un robežas infrastruktūrai
Valdība, veidojot budžetu, īpašu uzsvaru likusi uz trim jomām: drošību, izglītību un veselību.
FM informēja, ka izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra.
Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem, norādīja FM.
Veselības aprūpei 2024. gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot arī jaunus medikamentus. Mazināsies pacientu gaidīšanas rindas un būs plašākas iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un procedūrām.
Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem.
Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas. Veselības jomai kopumā budžetā paredzēti apmēram 12% no kopējiem tēriņiem.
"Ar to nepietiek. Tas ir minimums, ko mēs runājām. Ka tie 12 procenti arī ir Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas. Un noteikti ir jāstrādā tālāk," norādīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").
Iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% apmērā no IKP.
"Drošība kā prioritāte – gan iekšējā, gan ārējā – ir ļoti svarīga. Un tā tiešām ir šīs valdības prioritāte, te ir vienprātība. Izglītība, veselība un iekšējā, ārējā drošība, kas absolūti ir šajos apstākļos mums jāstiprina," teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Citu nozaru prioritātēm papildu 176 miljoni eiro
Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti papildu 18 miljoni eiro. Normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt virs 17 miljoniem eiro.
Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, papildus paredzēti teju 176 miljoni eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti seši miljoni eiro. Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt nozīmīgu finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai un 19 miljoni eiro dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, tai skaitā 1,1 miljons eiro braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanai valstspilsētu sabiedriskajā transportā.
Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā.
Tostarp līdzekļi paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.
Līdz 75 miljoniem eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam – elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti un paplašināt programmas "Latvijas skolas soma" pieejamību.
Gaidāmās nodokļu izmaiņas
Budžeta likumprojektu pakete ietver vairākas izmaiņas attiecībā uz nodokļiem:
- ikgadējas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas noteikšana 20% apmērā kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
- UIN nepiemērošana ekspluatācijas izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk nekā 60 mēnešus.
- paaugstināts ar algas nodokļiem neapliekamā darba devēja kompensācijas apmērs par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (līdz 40 eiro mēnesī).
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa paaugstināšana veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām (līdz 750 eiro gadā).
- IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja persona vienlaicīgi gūst ienākumus, kas tiek aplikti ar progresīvo IIN likmi.
- speciālā nodokļu režīma nereģistrētiem autoratlīdzības saņēmējiem darbības laika pagarināšana un vienotas nodokļu likmes noteikšana.
- vienotas mikrouzņēmumu nodokļa likmes noteikšana 25% apmērā.
- azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana.
- pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sliekšņa Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā paaugstināšana līdz 50 000 eiro, zaudēto parādu vērtības sliekšņa noteikšana 1 000 eiro, PVN atbrīvojuma piemērošana sporta nodarbībām, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma attiecībā uz izdevumiem reprezentatīvajiem auto pārskatīšana.
- izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jauni nodokļa objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem.
- akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
- Saskaņā ar iepriekš lemto minimālā alga no 2024. gada pieaugs līdz 700 eiro mēnesī.
Ministrs: Tas ir "drošības un ilgtspējas budžets"
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio intervijā vērtēja, ka nākamā gada valsts budžets ir valdības un sabiedrības atbilde ģeopolitiskajiem notikumiem. Ministrs nākamā gada valsts budžetu nosauca par "drošības un ilgtspējas budžetu".
Ašeradens uzsvēra, ka nākamā gada prioritāte būs papildu tēriņi drošībai, kā arī iepriekš nebijis naudas pielikums izglītības un veselības nozarēm.
Ministrs gan atzina, ka budžetā ir arī nepadarītas lietas, piemēram, arvien nav pieņemts lēmums par 12% samazinātas PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Lai likmi varētu noteikt plānotajā samazinātajā 12% apmērā, budžetā vajadzēs atrast 16 miljonus eiro, un to droši vien darīs Saeimā darbā ar budžetu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministrs.
Tāpat Ašeradens neesot priecīgs par to, ka nav atrasti pietiekami daudz līdzekļi "tiem cilvēkiem, kas strādā uz robežas, un iekšlietu dienestiem", kā arī FM arvien turpina risināt finansējuma trūkumu pašvaldībām, kurās nākamgad ir apdraudēta pamatvajadzību nodrošināšana.
Biedrības "Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība" izpilddirektors Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības sēdē norādīja, ka 2024. gada valsts budžeta skatīšanas laikā Saeimā ir jārod risinājums par papildu līdzekļiem pašvaldībām, pretējā gadījumā situācija atsevišķās pašvaldībās var būt ļoti kritiska.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis valdības sēdē atzina, ka nākamā gada budžets paredz vien kosmētiskas nodokļu izmaiņas, izsakot cerību, ka pēc 2024. gada valsts budžeta pieņemšanas valdība sēdīsies pie galda, lai strādātu pie nodokļu konkurētspējas uzlabošanas Latvijā.
Lai gan valdība kā vienu no savām prioritātēm iezīmējusi ekonomikas attīstību, budžeta prioritātēs tas neparādās. Kā skaidroja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, ka šo nevar saukt par "izaugsmes budžetu": "Šis budžets ir strikti vērsts uz drošību un pamatvajadzību apmierināšanu. Vai tas ir izaugsmes budžets? Tas par to neliecina. Ja mēs gribētu izaugsmes budžetu, tad mums ir ļoti aktīvi jāstrādā pie mērķtiecīgām programmām, kas veicinās izaugsmi. Dzīves kvalitātes uzlabošanas investīcijas ir svarīgas. Bet tās var nedot ilgtermiņa efektu. Tas nozīmē apmēram to, ka, teiksim, ieguldot vienu eiro, mēs sagaidām, ka atdeve būs divi eiro. Kopējai ekonomikai. Ja mēs investējam tikai dzīves kvalitātes uzlabošanā, ieguldot vienu eiro, mēs sagaidām, ka apmēram viens eiro arī atnāks atpakaļ."
Savas korekcijas budžeta projektā vēl būs iespēja veikt arī Saeimas deputātiem. Budžets parlamentā nonāks jau piektdien, 3. novembrī.
Paši deputāti solījušies to līdz galam izskatīt decembra pirmajā pusē, lai, līdzīgi kā tas bija šogad, arī 2024. gadu nevajadzētu sākt ar tehnisko budžetu.
Valsts budžeta projekta paketē ir kopumā 19 likumprojekti.
