Tālajā 2005. gadā, kad lata kurss tika piesaistīts pie eiro, bija plānots, ka Latvija pāries uz eiro jau ar 2008. gadu. Taču finanšu krīze un neatbilstība Māstrihtas kritērijiem to neļāva izdarīt. Pagāja vēl seši gadi, līdz Latvija sasniedza cerēto. Naudas maiņas kurss toreiz bija 1 eiro = 0,702804 lati.
Ceļā uz eirozonu mazliet sāpīgs brīdis bija arī tas, ka igauņiem eirovalūtai izdevās pievienoties trīs gadus agrāk nekā mums jeb 2011. gadā. Tomēr 2014. gadā Latvija kļuva par 18. valsti, kas pievienojās eirozonai. Pēc mums – gadu vēlāk – iestājās arī Lietuva, bet pagājušā gada janvārī – Horvātija.
Pašlaik iestāties eirozonā ir daudz grūtāk nekā tad, kad mēs to darījām. Horvātija, kas to izdarīja tieši pirms gada, gāja cauri daudz rūpīgākiem kritērijiem nekā mēs.
Nākamā rindā uz eiro ir Bulgārija, kas cer to izdarīt nākamgad, bet iespējams, ka augstā inflācija var patraucēt. Aprīlī būs Eiropas Komisijas (EK) konverģences ziņojums par atbilstību Māstrihtas kritērijiem attiecībā uz inflāciju, taču šobrīd neliktu savus 2 eiro uz to, ka Bulgārija pēc gada būs eirozonā.
Rumānija ir vēl patālu no eiro, bet dažas ES valstis neplāno pievienoties eirozonai dažādu apsvērumu dēļ.
Polija, piemēram, uzskata, ka ir pietiekami liela ekonomika, lai varētu iztikt bez eiro. Ungārija ir ilgstoši aizdomīga par visu, ko ES dara, un nevar izpildīt Māstrihtas kritērijus
– budžeta deficīts, inflācija, valsts parāds. Čehija, Zviedrija arī nav pievienojušās eirozonai, bet dāņiem nav sabiedrības atbalsta – 2000. gada referendumā Dānijas iedzīvotāji nobalsoja pret eiro, lai gan valsts atbilst visiem kritērijiem.
Bet ir arī pretējs piemērs, proti, Melnkalne un Kosova nav ne ES, ne eirozonā, bet izmanto eiro kā savu nacionālo valūtu. Tā viņi savulaik apturēja savu hiperinflāciju.
Eiro ir otra lielākā valūta pasaulē aiz ASV dolāra, arī starptautiski ir pievilcīga gan dažādiem darījumiem, gan arī kā uzkrājumu valūta. Bet tas zināmā mērā arī mūs ierobežo.
Eiropas Centrālā banka (ECB) šo argumentu izmanto, lai iebilstu tam, ka Ukrainas labā tiktu izmantota peļņa no 200 miljardiem vērtajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem, kas ir iesaldēti Eiropā. ECB uztraucas, ka tas apdraud eiro kā uzkrājuma valūtas uzticamību un ka eiro stabilitāte ir svarīgāka nekā 3 miljardu eiro vērta palīdzība Ukrainai.
Dažām dalībvalstīm savukārt ir bažas, ka Krievija konfiscēs ES uzņēmumu aktīvus, kas atrodas Krievijā, bet tas jau notiek – vairāku Rietumu uzņēmumu īpašumus Krievija ir ekspropriējusi un, visticamāk, tas turpināsies. EK savukārt uzskata, ka šīm ECB bažām nav pamata. ECB uzstāj, ja kaut ko dara, tad jāvienojas visām G7 valstīm.
Par eiro stabilitāti bažu nav, un, ja kādam mājās ir vēl lati, tos pret eiro var samainīt joprojām Latvijas bankā, un to varēs darīt mūžīgi.
