Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņoja, ka jaunais plāns palīdzēs ietaupīt Eiropas Savienības budžeta līdzekļus un Višegradas grupas valstis ir gatavas tērēt vairāk naudas šādiem lietderīgiem un efektīviem projektiem.
Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns norādīja, ka piešķirtie līdzekļi palīdzēs aizsargāt bloka robežas ar ārpasauli un veicinās misiju Lībijā, kas ir galvenā imigrantu tranzītvalsts.
Atsevišķi eksperti šos paziņojumus jau nodēvējuši par cinisku mēģinājumu izvairīties no patvēruma meklētāju uzņemšanas tā dēvētās kvotu sistēmas ietvaros.
Arī Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ir skeptisks par šādu risinājumu:
“Tas netiek pieņemts – būšu uzreiz godīgs. Ar naudu tā neatpirksieties.”
Savukārt galvenās imigrantu uzņēmējvalsts - Vācijas - kanclere Angela Merkele pozitīvi novērtēja iniciatīvu. Tomēr viņa norādīja, ka tā nav pietiekama, jo nepieciešama arī iekšēja bloka dalībvalstu solidaritāte.
Ja līdz jūnijam ES dalībvalstis nespēs atrast jaunu recepti patvēruma meklētāju uzņemšanā krīzes brīdī un par to vienoties, tad nāksies lēmumu pieņemt nevis vienprātīgi, bet pēc kvalificētā vairākuma principa. Un tas vienprātībai un solidaritātes sajūtai nekad par labu nenāk.
“Ja netiks izgudrot jauna recepte, tad tas būs ļoti grūti. Faktiski sarunas ir par to, ka mums ir tikai tā pieredze, kāda bija ar obligātām kvotām. It kā visi jau saprot, ka tās nestrādā. Bet jauna piedāvājuma nav. Tāpēc tāds zināms strupceļš veidojas,” norāda Kučinskis.
Jau ziņots, ka Polija, Čehija un Ungārija jau ilgstoši atsakās uzņemt patvēruma meklētājus no Grieķijas un Itālijas, lai gan šādu pienākumu tām uzliek likums. Sākotnēji daļa no šīm valstīm ir mēģinājusi apstrīdēt Eiropas Savienības tiesā tā dēvēto bēgļu kvotu likumību. Tomēr tiesa noraidīja šo prasību, atzīstot kvotas par pamatotām.
Arī tas nav mainījis situāciju.TādēļEiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss decembra sākumā paziņoja, ka komisija bijusi spiesta vērsties pret šīm trim valstīm tiesā.
