Šodien publiskots, ka Eiropas Savienības Tiesa atstāj spēkā Ungārijas un Slovākijas apstrīdēto pirmās instances Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Tajā strīds galvenokārt notika par Eiropas Savienības Padomes lēmumu bēgļu kvotu sadalē, ka tas ticis pieņemts neatbilstoši procedūrai. Tomēr visus Budapeštas un Bratislavas pārmetumus, kam pievienojās arī Polija un Čehija, savā atzinumā šovasar jau apgāza tiesas ģenerāladvokāts.
Jāņem vērā, ka visas četras dalībvalstis – Ungārija, Slovākija, Polija un Čehija - līdz šim brīdim ir atteikušās uzņemt patvērumu meklētājus, kuri būtu nākuši no šīs bēgļu kvotas programmas. Atteikšanos tās pamatoja ar draudiem drošībai, kā arī savas teritorijas suverenitātes pārkāpšanu, ja imigrantu uzņemšana tiktu īstenota.
Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesa ar šo lēmumu pilnībā noraida Slovākijas un Ungārijas prasības, norādot uz pirmās instances lēmumu, kurā tiesa uzsvēra, ka paredzētais pārvietošanas mehānisms nav pasākums, kas ir nepiemērots, lai palīdzētu Grieķijai un Itālijai tikt galā ar 2015. gada migrācijas krīzes ietekmi, tādējādi tas ir atzīstams par samērīgu un procedūra, pēc kādas notiek imigrantu pārvietošana starp dalībvalstīm, ir likumīga.
Tiesa atzina, ka šāds lēmums ārkārtas situācijas risināšanai nav bijis jāpieņem vienbalsīgi, bet pieticis ar balsu vairākumu, tāpēc tas atbilst ES normām. Turklāt “obligātās kvotas” ir pagaidu risinājums – tās darbojas no 2015.gada septembra līdz šī gada septembra vidum, tikai 2 gadus. Tiesa, ne īpaši veiksmīgi – no plānotajiem 160 000 pārvietoti 28 000.
Šodien arī kļuva zināms, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers kādā no savām sarakstēm, ko zināmu darīja ziņu aģentūra AFP, esot sniedzis atbildi uz Ungārijas premjera Viktora Orbāna paziņojumu, kurā Budapešta Eiropas Savienībai pieprasa atlīdzināt vai atmaksāt izdevumus, kuri saistīt ar Eiropas Savienības ārējas robežas uzraudzīšanu un aizsargāšanu pret imigrantiem, kuri cenšas iekļūt ES nelegāli. Eiropas Komisijas vadītājs paziņoja, ka tikšot izvērtēta Ungārijas prasība, kurā tā pieprasa segt vismaz pusi no 800 miljoniem eiro, kas tikuši izmantoti robežas funkciju nodrošināšanas vajadzībām.
Ungārija un Slovākija ir niknas par nelabvēlīgu lēmumu. Ungārijas ārlietu ministrs izteicies, ka lēmums ir “šausmīgs un bezatbildīgs” un ka “īstā cīņa sākas tagad”. Slovākijas premjers bija mazliet delikātāks un izteicies, ka tas nemainīs Slovākijas pozīciju patvēruma meklētāju jautājumā, kas ir “gandrīz nevienu neuzņemt”.
Kvotas paredzēja, ka Ungārijai jāuzņem 1294, bet Slovākijai 802 patvēruma meklētāji.
Ja šīs kvotas netiek izpildītas, EK papildus jūnijā uzsāktajai procedūrai pret Ungāriju, Slovākiju un Poliju par kvotu nepildīšanu var šīs valstis iesūdzēt arī tiesā. Un ES Tiesa var piespriest šīm valstīm maksāt lielas soda naudas par ES lēmumu nepildīšanu.
