Tā kā Eiropas Tautas partija nav vēlēšanās ieguvusi pietiekamu atbalstu un vietu skaitu EP, tā nevar varētu iztikt bez koalīcijas atbalsts Junkera nominēšanai. Turklāt savs vārds ir sakāms arī dalībvalstīm, tādēļ otrdien Briselē notika ES valstu vadītāju neformālas vakariņas, kurās izrunāja gan EP vēlēšanu iznākumu, gan EK prezidenta izraudzīšanos.
Vairākas valstis iebildušas pret Junkera kandidatūru, un tās ir Lielbritānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānijai premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka nevar atbalstīt Junkeru, jo viņš ir pārāk eiropeisks un uz Eiropas ciešāku apvienošanos centrēts, kas nav pa prātam britu sabiedrībai.
Sarunas aizvien turpinās, un pēc otrdienas debatēm izriet, ka EK prezidenta amatu atdos cilvēkam no labēji konservatīvās Eiropas Tautas partijas. Pagaidām par kandidātu joprojām par to tiek uzskatīts Žans Klods Junkers, kurš tuvākās dienas mēģinās rast sev atbalstu gan Eiropas Parlamentā, gan dalībvalstīs.
Taču nav izslēgts, ka nosauks jaunu kandidātu, kurš, kā lēš aizkulisēs, varētu būt pašreizējā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja, francūziete Kristīne Lagarda.
Sarunā ar Latvijas Radio Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") atzina, ka atbalsta Junkeru, taču Latvijas valdība būtu gatava atbalstīt arī citu kandidātu, bet tikai no konservatīvā bloka Eiropas Tautas partijas.
EP prezidentam Hermanam van Rompejam tagad uzticēts būt par vidutāju sarunās ar EP un dalībvalstīm. „Eiropas Savienības Padome man uzticēja sākt konsultācijas ar Eiropas Parlamenta dažādajām politiskajām grupām, kā arī palikt divpusējos kontaktos ar dažām dalībvalstīm par Eiropas Komisijas prezidenta nomināciju un tālāko stratēģiju. Saskaņā ar līgumu Eiropas Savienības Padome ir tā, kas galu galā piedāvā šo posteni pēc tam, kad notikušas visu pušu konsultācijas. Tātad, kā jau sacīju, konsultēšos ar politiskajām grupām un arī tikšos ar Žanu Klodu Junkeru,” sacīja van Rompejs.
Valstu vadītāji norādījuši, ka procesu nevajadzētu vilkt garumā un nākamo divu nedēļu laikā vajadzētu vienoties par iznākumu, tā lai valstu vadītāju nākamajā sanāksmē, kas Briselē paredzēta pēc Jāņiem, varētu jau pieņemt galīgo lēmumu.
Taču šis nebūs vienīgais augstais amats, par ko tuvākajā laikā lauzīs šķēpus dažādām partijām un politiskajām interesēm piederošie politiķi. Vēl būs jāatrod arī jauns EP prezidents, ES Padomes prezidents, kura pienākumus pilda Hermans van Rompejs, kā arī ES augstais pārstāvis ārlietās, kas patlaban ir Ketrīna Eštone.
Un līdz septembrim teorētiski būtu jābūt izvirzītiem visiem jaunajiem dalībvalstu komisāriem, lai viņus varētu sākt noklausīties Eiropas Parlaments un līdz rudens beigām jaunā komisija varētu sākt strādāt.
Jau ziņots, ka aizvadītās nedēļas nogalē visā ES ir noslēgušās EP vēlēšanas, kurās uzvarējuši ir konservatīvie - Eiropas Tautas partija, otrie sociāldemokrāti, trešie liberāļi, ceturtie zaļie un tad pārējās partijas. Taču mainās ne tikai parlaments, bet arī pēc piecu gadu darba EK, kas nozīmē, ka dalībvalstis izvirzīs savus komisārus, bet ir vairāki amati, par kuriem dalībvalstīm jāvienojas kopā ar parlamentu un viens no tiem ir Eiropas Komisijas vadītājs.
Ja līdz šim to izlēma slēgtā lokā, tad tagad kārtība ir cita un pirmo reizi savus kandidātus izvirzīja EP pārstāvētās lielākās partijas, viņi visi bija zināmi jau pirms tam, piedalījās arī publiskās debatēs un pēc iepriekšējas vienošanās Eiropas Komisijas vadītāja amats būtu jāieņem tam kandidātam, kura politiskais spēks uzvarējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un šajā gadījumā tas ir konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāvis bijušais Luksemburgas premjerministru Žans Klods Junkers.
