Vācijas politikas veterāns Volfgangs Šobile finanšu ministra amatā pavadījis pēdējos astoņus gadus, kļūstot pazīstams ar savu fiskāli stingro, bet pretrunīgi vērtēto nostāju attiecībā uz Grieķijas finanšu krīzi un taupības pasākumiem.
Tomēr tagad viņš piekritis atstāt finanšu ministra amatu, trešdien vēsta Vācijas mediji.
Tiek pieļauts, ka šāds solis sperts, lai atvieglotu Šoibles konservatīvo līderes, kancleres Angelas Merkeles sarunas par nākamās valdības koalīciju pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām.
Saskaņā ar mediju vēstīto, aizejot no finanšu ministra amata, Šoible piekritis kļūt par Bundestāga priekšsēdētāju. Vācijas Finanšu ministrija trešdien attiecās komentēt šīs ziņas.
Iepriekš ticis ziņots, ka finanšu ministra portfeli pieprasījusi viena no Merkeles konservatīvo iespējamajām partnerēm nākamajā koalīcijā, liberāli noskaņotā Brīvo demokrātu partija.
Trīs dienas pēc vēlēšanām koalīcijas sarunas un sarkano līniju iezīmēšana vēl tikai sākas.
Jau ziņots, ka par vienīgo reālo variantu šobrīd tiek uzskatīta trīs politisko spēku koalīcija. Tajā ietilptu Merkeles konservatīvie, liberālie Brīvie demokrāti un "zaļie". Līdzšinējie koalīcijas partneri sociāldemokrāti noraidījuši sadarbības turpināšanu vēl četrus gadus.
Pašlaik kā asākais strīdus punkts koalīcijas sarunās iezīmējies migrācijas un uzņemamo bēgļu skaita jautājums.
Un šeit lietas vēl vairāk sarežģī fakts, ka Merkeles konservatīvo bloks praktiski sastāv no divām partijām – kristīgajiem demokrātiem un to Bavārijas meitaspartijas Kristīgi sociālās savienības.
Pirms pāris gadiem migrācijas krīzes laikā patvēruma meklētāju straumes galvenokārt plūda uz un caur Bavāriju. Tādēļ šajā pavalstī šis jautājums ir īpaši aktuāls. Bavārijas Kristīgi sociālā savienība tādēļ aicinājusi noteikt uzņemamo patvēruma meklētāju skaita griestus – līdz 200 000 gadā. Stingra nostāja svarīga īpaši tādēļ, ka nākamgad Bavārijā notiks reģionālās vēlēšanas, un Kristīgi sociālajai savienībai ir bažas par balsu zaudēšanu stingri pret imigrāciju noskaņotajai partijai „Alternatīva Vācijai”.
Brīvie demokrāti un "zaļie" savukārt ir pret jebkādu uzņemamo bēgļu skaita griestu noteikšanu.
Perspektīvā klupšanas akmeņi būs arī ārpolitikas jautājumos, īpaši runājot par eirozonas un Eiropas Savienības ciešāku integrāciju, kādu otrdien runā Sorbonnas universitātē Parīzē piedāvāja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Brīvajiem demokrātiem ir iebildumi īpaši pret kopīgu eirozonas budžetu. Tiem ir bažas, ka tas var tikt izmantots to valstu „stutēšanai”, kas fiskāli nav pietiekami atbildīgas.
Attiecīgi piesardzīga trešdien bija arī kancleres Merkeles reakcija uz Makrona ambiciozajiem bloka reformu plāniem. Viņa apsveica Makrona „eiropeisko aizrautību,” bet piebilda, ka ir pāragri sniegt „detalizētu vērtējumu” par viņa priekšlikumiem.
