Vēlēšanu provizoriskie rezultāti būs zināmi pēc iecirkņu slēgšanas. Sākotnējie oficiālie rezultāti būs zināmi ap desmitiem vakarā. Savukārt pirmie dati par vēlētāju aktivitāti būs zināmi pēc plkst. 14.
Kā vācieši balso
Toms Ancītis Latvijas Radio ziņo no Vācijas par vēlēšanu pašreizējo gaitu un balsošanas tendencēm.
"Vēlēšanu iecirkņi ir atvērti jau trīs stundas, kopš plkst. 8. Viss rit mierīgi, nav ziņu par kādiem starpgadījumiem."
Kādā vēlēšanu iecirknī Bonnā, kas ierīkots baznīcā, bijis ļoti maz cilvēku, taču sastaptie nelabprāt atklājuši savu izvēli.
"Vēl citi atzīmē, ka savu tā dēvēto "pirmo balsi", kas ir nodota par konkrētu kandidātu, atdod viena virziena kandidātam, bet otro balsi, kas tiek nodota par konkrētu partiju, atdod kādam gluži pretēja virziena politiskam spēkam," ainu iezīmē Ancītis.
"Divas interesantas īpatnības. Pirmkārt, šīs ir vēlēšanas, kurās ievērojams skaits vēlētāju izdarīs izvēli pēdējā brīdī. Vēl šonedēļ saskaņā ar aptaujāam neizlēmušo bija 40%. Vai viņi tiešām nav izlēmuši, vai gatavojas balsot par "Alternatīvu Vācijai" un tāpēc maldina aptaujātājus... tas ir liels jautājums, uz kuru atbildi pašlaik nezinām," no Vācijas ziņo Toms Ancītis.
"Otra īpatnība ir, ka daudziem vāciešiem šīs vēlēšanas jau sen ir beigušās, jo viņi nobalsojuši pa pastu. Pirms nedēļas, divām vai pat trim. Jo tāda klasiska balsošana... Vācijā pamazām iziet no modes. Iepriekšējās vēlēšanās pa pastu balsoja katrs ceturtais," viņš stāsta.
Cita starpā Latvijas Radio ziņo, ka Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers aicinājis vēlētājus nepalikt mājās un doties balsot Bundestāga vēlēšanās. "Katra balss ir no svara (..). Cilvēki, kas nebalso, ļauj citiem izlemt valsts nākotni," norādījis Šteinmeiers.
Partijas un to gaidāmie panākumi
Kancleres Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība un tās māsaspartija Bavārijā Kristīgi sociālā savienība ir stabili pirmajā vietā ar aptuveni 35% vēlētāju atbalstu. Tagadējās valdības koalīcijas partneri sociāldemokrāti, kurus vada bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, bauda aptuveni 20% atbalstu.
Piecu procentu barjeru, gaidāms, pārvarēs vēl četras partijas. Brīvo demokrātu partija, galēji kreiso partija "Die Linke", zaļie, kā arī pirmo reizi federālajā parlamentā iekļūs labējā pretimigrācijas partija „Alternatīva Vācijai”.
Visām četrām partijām atbalsts ir aptuveni 10%, un tās cīnās par to, kura kļūs par trešo lielāko spēku Bundestāgā.
Tomēr pretēji dažu valstu mediju paustajam, ka patiesībā atbalsts "Alternatīva Vācijai" varētu būt vēl lielāks, pati partija ne uz ko tādu necer, un LTV žurnālists Imants Frederiks-Ozols ziņo, ka lielākā vēlēšanu intriga patiesībā ir par to, vai atkal veidosies lielā koalīcija ar sociāldemokrātiem, vai arī viņi pāries opozīcijā un vadīs to - pēc vēlēšanām gaidāms ilgas un smagas koalīcijas veidošanas sarunas.
Savukārt Toms Ancītis raksta, ka vēlēšanu uzvarētājiem nāksies risināt vairākas samilzušas problēmas: lai gan Vācija ir bagāta valsts, tai iet gaužām slikti ar digitalizācijas risinājumiem.
Tāpat strīdīgs ir Vācijas elastīgais darba tirgus. Lai gan tieši tas, iespējams, padarījis šo valsti tik pārtikušu - daudzi miljoni cilvēku Vācijā ir spiesti strādāt bez klasiska darba līguma, nepilnu darba laiku, tā dēvētos mini-darbus par 450 eiro mēnesī. Tomēr par šīm problēmām - faktiski valsts nākotni - politiķi pārāk daudz nerunā.
