Ungārijas premjers Orbāns apgalvo, ka Ukrainas konflikts esot risināms Krievijas un ASV sarunās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas kaimiņvalsts Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņojis, ka miera sarunas par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu esot jārisina nevis starp Krieviju un Ukrainu, bet gan starp Krieviju un ASV. Turklāt viņš piebilda, ka šādās sarunās lielāko pienesumu varētu sniegt nevis tagadējais ASV prezidents Džo Baidens, bet gan viņa priekštecis Donalds Tramps.

Ungārijas līderis Orbāns jau ilgstoši veidojis draudzīgas attiecības ar Krievijā valdošo Vladimira Putina režīmu, un tagad viņš atkārtojis Kremļa propagandā bieži izmantotās tēzes, ka Krievijas un Ukrainas konflikts patiesībā ir cīņa starp Krieviju un ASV.

"Pamieram jābūt nevis starp Krieviju un Ukrainu, bet gan starp Ameriku un Krieviju. Visi, kas domā, ka šo karu iespējams izbeigt ar Krievijas un Ukrainas sarunām, nedzīvo šajā pasaulē. Varas realitāte ir atšķirīga," sarunā ar Vācijas medijiem pavēstīja Orbāns.

Pēc viņa domām, Ukrainai līdz šim izdevies atvairīt Krievijas uzbrukumu tikai tādēļ, ka Ukraina saņem militāro palīdzību no ASV. "Tādēļ amerikāņiem jāpanāk izlīgums ar krieviem, un tad karš būs beidzies," uzskata Orbāns.

Viņš arīdzan ir pārliecināts, ka tagadējais ASV prezidents Džo Baidens diez vai būs gatavs vienoties ar Putinu, ko nesenā pagātnē nosaucis par "miesnieku" un "kara noziedznieku". Tādēļ, pēc Orbāna domām, lielākas cerības uz mieru esot saistāmas ar bijušo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu, kurš varētu mēģināt atgriezties ASV prezidenta amatā.

Orbāns arīdzan skeptiski vērtē Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kuru galvenais mērķis ir samazināt Putina režīma ienākumus, ierobežojot Krievijas naftas un gāzes eksportu.

Pēc viņa domām, Eiropas valstis ar šādās politikas palīdzību tikai "nomainīs saimniekus", jo atkarību no Krievijas energoresursiem aizstās atkarība no ASV. Pēc Orbāna domām, labāk būtu, ja Eiropa iegādātos energoresursus no dažādiem piegādātājiem: Krievijas, ASV, Alžīrijas, Kataras u.c.

Atšķirībā no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas paudušas apņēmību atteikties no Krievijas naftas un gāzes, Ungārija kopš Ukrainas kara sākuma tikai pastiprinājusi sadarbību ar Krieviju.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto jūlijā devās uz Maskavu, lai vienotos par Krievijas gāzes papildu piegādēm.

Šonedēļ, kad Krievija sarīkoja masīvu uzbrukumu Ukrainas pilsētām, izpelnoties vispārēju ES valstu nosodījumu, Sījārto atkal dosies uz Maskavu, kur ceturtdien plāno piedalīties enerģētikas konferencē. Tur viņš būs vienīgais runātājs no Eiropas Savienības.

Orbāna valdībai ir saspīlētas attiecības ar kaimiņvalsti Ukrainu. Kā zināms, Ukrainas sastāvā esošais Aizkarpatu apgabals savulaik bija daļa no Austroungārijas impērijas un tajā joprojām dzīvo aptuveni 150 000 etnisko ungāru.

Orbāns norādījis, ka dara visu, lai panāktu mieru, bet ukraiņiem palīdzēt negrasās, lai gan karadarbībā iet bojā simtiem Ukrainā dzīvojošo ungāru.

Pēdējā laikā izskanējušas arī bažas, ka Ungārija varētu bremzēt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, jo attiecīgos līgumus vēl nav ratificējušas tikai divas NATO dalībvalstis: Ungārija un Turcija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti