NATO dalībvalsts Turcija tika izslēgta no iznīcinātāju F-35 programmas, jo tā 2019. gadā iegādājās modernu Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmu. ASV prezidenta Džo Baidena ievēlēšanai sekoja gadu ilgs vēsums Vašingtonas un Ankaras attiecībās, kas saistīts ar Turcijas cilvēktiesību stāvokli un strikto ārpolitiku. Taču kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Baidena administrācija ieņēmusi maigāku nostāju. Pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu jūnijā Madridē notikušajā NATO samitā Baidens sacīja, ka vēlas, lai Kongress apstiprina F-16 pārdošanu Turcijai.
Daži vadošie ASV senatori paziņojuši, ka apstiprinās F-16 iznīcinātāju pārdošanu tikai tad, ja Turcija izbeigs savu teritoriālo strīdu ar vēsturisko sāncensi Grieķiju. Vēl pagājušajā nedēļā Turcija dabasgāzes meklējumos uz strīdīgajiem Vidusjūras austrumu ūdeņiem nosūtīja savu jaunāko urbšanas kuģi. Pēdējā šāda dabasgāzes izpētes misija netālu no Kipras salas 2020. gadā izraisīja starptautisku krīzi, kuras laikā konfrontācijā nonāca Turcijas un Grieķijas karakuģi. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars uzsvēris, ka Turcija iebilst pret iznīcinātāju pārdošanas nosacījumiem, ko uzlikuši vadošie Kongresa locekļi, un aicinājis Senātu tos atcelt.
