Terorismam Krievijā – ilga vēsture

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 1 mēneša.

Pēc teroraktu skaita Krievija ir viena no visvairāk cietušajām pasaules valstīm. Tas saistīts gan ar notikumiem pašmājās, gan arī intervenci ārvalstīs. Eksperti brīdina, ka terorisma risks valstī pieaudzis arī pēc Krievijas iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu karā un regulārajiem satricinājumiem Ziemeļkaukāzā. 

Vēl ir pāragri droši teikt, kurš sarīkojis uzbrukumus Sanktpēterburgas metro, taču pēc teroraktu skaita ir skaidrs, ka Krievija lēnām kļūst par vienu no galvenajiem teroristu mērķiem pasaulē.

Mīklainos apstākļos notikuši terorakti ar teju 300 bojāgājušajiem trijās Krievijas pilsētās, un tiem sekojošais Otrais Čečenijas karš bruģēja arī bijušā VDK virsnieka Vladimira Putina ceļu no Krievijas premjerministra uz prezidenta amatu.

Kopš 21. gadsimta sākuma pretterorisma komitejas sēdi Putinam un Dmitrijam Medvedevam nācies sasaukt ļoti daudzas reizes.

Lielākā daļa no teroraktiem bijusi islāma radikāļu reakcija uz operācijām Ziemeļkaukāzā. Drošības eksperti brīdina, ka šī tendence pašlaik var palielināties, jo Sīrijas pilsoņu karā, kur Krievija iesaistījusies ļoti aktīvi, mēģinot noturēt pie varas autoritāro prezidentu Bašaru al Asadu, tā sauktās "Islāma valsts" pusē pēc dažādām aplēsēm karo ap 2500 Krievijas pilsoņu, kuri varētu atgriezties mājās.

Turklāt šāds bumeranga efekts tieši pēdējos gados jūtams arvien skaidrāk. Islāmisti jau uzņēmušies atbildību ne tikai par notiekošo Krievijā, bet arī, piemēram, par Krievijas tūristu lidmašīnas notriekšanu virs Sīnaja pussalas 2015. gada oktobrī un citiem uzbrukumiem.

Krievijas metro sistēmā pēdējais no tiem pirms Sanktpēterburgas notika Maskavas metro 2010. gadā, laupot dzīvību 40 cilvēkiem.

Gadu vēlāk pašnāvnieka sprādziens satricināja arī Domodedovas lidostu, nogalinot 36 cilvēkus.

Kopēja un starptautiska cīņa ar terorismu ir viens no arvien retākajiem saskarsmes punktiem, par kuru Krievija joprojām ir gatava aktīvi runāt ar rietumiem.

Tomēr pašā Krievijā no Putina pretiniekiem izskan arī apsūdzības gan par to, ka ne vienmēr tiek meklēti patiesie vainīgie, gan arī par to, ka terorakti sarīkoti pavisam citu motīvu dēļ, nekā oficiāli tiek ziņots.

Jau ziņots, ka pirmdien, 3.aprīlī, sprādzienā metro Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā nogalināti desmit cilvēki, bet vēl 47 cilvēki guvuši ievainojumus. Atbildību par notikušo vēl neviens nav uzņēmies, taču ierosināta lieta pēc likuma panta “terorakts”.

No otrdienas, 4.aprīļa, Sanktpēterburgā izsludinātas trīs dienu sēras.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti