Katalonijā bloķēti autoceļi un dzelzceļi, kas radījuši sastrēgumus vairāk nekā 50 vietās reģionā. Bloķētas arī šosejas, kas Kataloniju savieno ar Franciju un pārējo Spāniju. Šādi cilvēki protestē pret varas pārņemšanu reģionā un katalāņu līderu arestiem. Tā kā Spānijā ir aizliegti politiski motivēti streiki, arodbiebiedrība apgalvo, ka protestē pret darba nedrošību, kas radusies, daudziem uzņēmumiem pārceļoties ārpus reģiona. Lai gan arodbiedrība aicinājusi uz ģenerālstreiku, daudzas citas Spānijas arodbiedrības šādus protestus ar klaji separātisku nostāju gan neatbalsta.
Taču pavisam atklāti politiski protesti otrdien norisinājās pie Eiropas Komisijas Briselē, kur vairāki simti katalāņu pilsētu mēru pauda solidaritāti Karlesam Pudždemonam, kas uzturas Belģijā.
"Mums ir vairāki vēstījumi," Anglesas mēre Astrīda Deseda. "Pirmkārt, mēs stāvam līdzās katalāņu valdības pārstāvjiem, un mēs viņus atbalstām. Karless Pudždemons aizvien ir mūsu prezidents. Mēs arī gribam pateikties Belģijai, kas uzņēmusi Pudždemonu un ministrus, kas mums devis nedaudz laika. Un mēs lūdzam Eiropai, lūdzu, ieklausieties mūsos," norāda Deseda.
Tomēr aizvien vairāk pieaug Katalonijas iedzīvotāju neapmierinātība ar Spānijas centrālās valdības darbībām. Trešdien cilvēki bloķēja autoceļus, šosejas un dzelzceļus. Tas noticis ar politisku nokrāsu, jo viņi ir noraizējušies par savu darbavietu saglabāšanu. Pēc Spānijas centrālās valdības īstenotās kontroles pārņemšanas pār reģionu uzņēmumiem kļuvis vieglāk galvenos birojus pārcelt prom no šī reģiona.
Kopumā streika laikā tikuši nobloķēti ceļi vairāk nekā 50 vietās, to skaitā arī šosejas, kas Kataloniju savieno ar Franciju un pārējo Spāniju.
Tāpat Katalonijas reģiona iedzīvotāji nav apmierināti ar Spānijas tiesas apsūdzībām tās atlaistajiem reģiona līderiem.
Pudždemons, kā arī vairāki viņa ministri pēc tam, kad Spānijas centrālā valdība uzsāka kontroles pārņemšanu pār reģiona varasiestādēm, nolēma doties uz Beļģiju, kurā atrodas joprojām.
Gan Pudždemonam, gan viņa ministriem jaunnedēļ būs jāierodas Beļģijas tiesā, kur tiks izskatīta Spānijas prasība par viņu izdošanu. Pudždemons vēl otrdien kritizēja Eiropas Savienību par tās atbalstu Spānijas premjerministram Marjano Rahojam, kura darbības var pielīdzināt „apvērsumam”.
Vērā jāņem, ka Spānijas tiesa vairākiem katalāņu politiķiem izvirzījusi apsūdzības vairākos punktos saistībā ar neatkarības pasludināšanu un likuma varas neievērošanu.
Arī Spānijas Karalistes ārlietu un sadarbības ministrs Alfonso Dasti britu raidsabiedrībai BBC pauda viedokli, ka Katalonijas politiķu rīcība nav pieņemama, tomēr viņš bija optimistiski noskaņots par neatkarības referendumu, ka nākotnē reģioniem varētu tikt dotas plašākas iespējas.
„Mēs esam izveidojuši parlamenta komiteju, lai izpētītu iespēju grozīt konstitūciju, lai varētu labāk ņemt vērā daļas Katalonijas iedzīvotāju vēlmes. [...] Mēs atzīstam, ka šī politiskā situācija ir pelnījusi, lai to izvērtētu, bet jebkurā gadījumā ir skaidrs, ja lēmums tiks pieņemts, tas būs jāpieņem visiem spāņiem,” sacīja Dasti.
Pudždemons un četri viņa ministri pagaidām uz brīvām kājām atrodas Beļģijā. Viņi gaida nākamnedēļ plānoto tiesas sēdi, kurā izskatīs viņu izdošanu Spānijai.
Pudždemons solījis sadarboties ar Beļģijas tiesu varu, kurai uzticoties vairāk nekā Madridei. Beļģijas premjers Šarls Mišels gan brīdīnājis, ka Pudždemonam nepienāksies nekādas privilēģijas.
"Pudždemons ir Eiropas pilsonis, kuram ir jāuzņemas tāda pati atbildība par savu rīcību kā citiem Eiropas pilsoņiem. Viņam ir tādas pašas tiesības, bet nav privilēģiju. [..] Un es gribu pateikt skaidri - politiskā krīze ir Spānijā, nevis Beļģijā," norāda Mišels.
Viņš trešdien arī nācis klajā ar paziņojumu, kurā noliedzis, ka viņa valdībā būtu iestājusies krīze, jo valstī uzturas Pudždemons. Mišels uzsvēra, ka viņa atrašanās Beļģijā ir „tiesu, nevis valdības jautājums”, tādējādi viņš vairāk pievērsīs uzmanību tam, lai netiktu ietekmēta tiesas neatkarība, izskatot šo jautājumu.
Tomēr daži novērotāji izteikuši pieņēmumus, ka katalāņu politiķu uzturēšanās valstī pasliktina attiecības starp flāmiem un valoņiem.
Madridē aizvien aiz restēm ir astoņi politiķi, kurus apsūdz par sacelšanos un musināšanu. Neatkarību atbalstošās partijas nav arī spējušas izveidot vienotu fronti, ar kuru startēt decembrī izsludinātajās vēlēšanās, tādēļ separātistiem būs grūti atjaunot pārvaldi reģionā pēc šī balsojuma.
Jau ziņots, ka Pudždemons aizbēga no Spānijas uz Briseli pēc tam, kad Spānijas valdība atcēla Pudždemona vadīto Katalonijas valdību, bet tiesa izdeva aresta orderi viņa un četru bijušo ministru aizturēšanai. Pudždemonam un viņa līdzgaitniekiem Spānijā draud apsūdzības par sacelšanos un valsts līdzekļu nepamatotu izlietošanu saistībā ar referenduma rīkošanu.
Jau vēstīts, ka 1. oktobrī, Katalonijas valdība sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par antikonstitucionālu un Spānijas vara vairākkārt šādu referendumu aizliedza. Teju četras nedēļas vēlāk Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Tas izraisīja ļoti asu reakciju no Madrides puses. Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, bet Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
