Kaut arī sievietes Eiropā biežāk nekā vīrieši iegūst augstāko izglītību, vidējais atalgojums tomēr augstāks ir vīriešiem. Tas pats attiecas uz labāk atalgotajiem darbiem. Dažāda līmeņa vadītāju amatos Eiropā biežāk atrodami vīrieši, nevis sievietes.
Eiropas statistikas biroja „Eurostat” veiktais vidējās bruto darba samaksas salīdzinājums rāda, ka 2015. gadā Eiropas Savienībā (ES) sievietes pelnīja par 16,3% mazāk nekā vīrieši. Vidēji Eiropas Savienībā sieviešu darba samaksa bija zemāka visās dalībvalstīs, tomēr sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības variē arī valstu starpā. Lielākā atšķirība vērojama Igaunijā (26,9%), Čehijā (22,5%), Vācijā (22%), Austrijā (21,7%) un Lielbritānijā (20,8%). Savukārt mazākā sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība bija Luksemburgā un Itālijā (katrā 5,5%), Rumānijā (5,8 %), Beļģijā (6,5 %) un Polijā (7,7 %).
Latvijā 2014.gadā vidējā darba samaksas stundas likme sievietēm bija 4 eiro, bet vīriešiem – 4,9 eiro.
Turklāt atalgojums par labu vīriešiem Eiropā atšķiras praktiski visās profesiju grupās. Salīdzinoši līdzvērtīgs atalgojums abiem dzimumiem Eiropā ir atrodams vien pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku profesiju grupā.
Strādājošie vīrieši parasti ieņem arī augstākus amatus nekā sievietes. Piemēram, ES 2016. gadā tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes. Sieviešu īpatsvars vadītāju amatos nevienā dalībvalstī nepārsniedza 50%. Turklāt augstākais rādītājs šajā ziņā bija Latvijā (47%), Polijā un Slovēnijā (katrā 41%), Lietuvā, Ungārijā un Zviedrijā (katrā 39%). Savukārt zemākais rādītājs reģistrēts Luksemburgā (18%), Čehijā, Nīderlandē un Grieķijā (katrā 25%).
Tomēr arī vadītāju amatos vīrieši pamanās pelnīt vairāk.
Latvijā vidējā vienas darba stundas likme vadītājam vīrietim bija 8,73 eiro, bet vadītājai sievietei – 7,19 eiro, liecina „Eurostat” dati.
Iemesli atalgojuma atšķirībās ir gan objektīvi, gan subjektīvi.
Viens no objektīvajiem iemesliem ir meklējams tajā, ka tieši sievietes, nevis vīrieši dzemdē bērnus un šajā laikā „izkrīt” no aktīvā darba tirgus. Arī vēlāk sievietes daudz biežāk nekā vīrieši izvēlas darbu apvienot ar bērnu audzināšanu un tādēļ nestrādā pilnu darba laiku. 2016. gadā ES 32% nodarbināto sieviešu un tikai 9% vīriešu strādāja nepilnu darba laiku. Tomēr arī dalībvalstu starpā rādītāji atšķīrās: visvairāk nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu dzīvoja Nīderlandē (77%), Austrijā (47%) un Vācijā (46%), savukārt vīriešu — Nīderlandē (26%) un Dānijā (17%).
Latvijā 2016.gadā nepilnu darba laiku strādāja un attiecīgi samazinātu atalgojumu saņēma 10,8% sieviešu un 6,1% vīriešu.
Tāpat atšķirības var meklēt tajā, kāds atalgojums ir dažādās nozarēs, kurās ir izteikts viena dzimuma darbinieku skaits. Piemēram, Latvijā visaugstāk atalgotie darbinieki strādā finanšu, kā arī informāciju un tehnoloģiju nozarēs. Ja finanšu pasaulē arī augstākajā vadības līmenī sieviešu nav maz, tad informācijas tehnoloģijas joprojām ir izteikta vīriešu profesija. Vienlaikus izglītība, veselības aprūpe un sociālā joma, kur darbinieku skaitā izteikti dominē sievietes, ar lielām algām Latvijā lepoties nevar.
Savukārt pie subjektīviem iemesliem var minēt, ka netrūkst arī tādu uzņēmumu, kur uz sievietēm vadošos amatos vai noteiktos darbos skatās ar aizspriedumiem. Iespējams, sievietes arī ātrāk nekā vīrieši „padodas” sarunās ar darba devējiem, kad runa ir par atalgojuma līmeņa noteikšanu un „mīļā miera labad” biežāk piekrīt sākotnēji piedāvātajai summai tā vietā, lai pakaulētos.
