Eiropas statistikas biroja „Eurostat” apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas sieviešu ir ieguvušas vismaz vidējā līmeņa izglītību.
Turklāt sievietes Eiropā daudz aktīvāk par vīriešiem iegūst arī augstāko izglītību.
Augstāko izglītību Eiropā ir ieguvušas vairāk nekā 35% sieviešu un gandrīz 29% vīriešu.
Līderes šajā ziņā ir Ziemeļvalstis un arī Latvijas kaimiņvalsts Igaunija, kur augstākā izglītība ir aptuveni pusei sieviešu. Turklāt Eiropā ir tikai četras valstis – Austrija, Šveice, Vācija un Luksemburga, kurā vīriešu ar augstāko izglītību ir vairāk nekā sieviešu.
Latvijā visvairāk sieviešu – 51% – ir ieguvušas vidējo izglītību. Savukārt augstākā izglītība ir 42% Latvijas sieviešu. Turklāt šajā ziņā viņas ievērojami apsteidz vīriešus, no kuriem tikai 24% var palepoties ar augstskolas diplomu.
Tomēr, ja tendences izglītības jomā Eiropā ir salīdzināmas, tad visai atšķirīgs ir jauniešu – gan meiteņu, gan puišu – dzīvesveids pēc vidusskolas pabeigšanas. Ziemeļvalstīs, Vācijā un Francijā jaunieši izlemj vecāku mājas pamest jau 20-25 vecumā, bet Dienvideiropā jaunie ļaudis vecāku ligzdā var uzkavēties līdz pat 30 gadu vecumam.
Latvija ir kaut kur pa vidu – jaunietes vecāku mājas pamet vidēji 26 gadu vecumā, bet jaunieši – ap 29 gadiem.
Saistīta ar izglītības iegūšanu un karjeras sākšanu darba tirgū Eiropā ir arī ģimenes veidošana. Vecums, kurā eiropietes pasaulē laiž pirmo bērnu, svārstās vidēji no 26 līdz 30 gadiem. Savukārt laulības sievietes Eiropā vidēji slēdz, sākot no 27 līdz 33 gadiem.
Šajā ziņā Eiropa ir salīdzināma ar citām pasaules attīstītajām valstīm Ziemeļamerikā un Āzijā, kur ģimenes dibināšana un pirmais bērns arī ir raksturīgāks drīzāk ap 30, nevis ap 20 gadu vecumu. Taču pārējā pasaulē ģimenes tiek veidotas daudz agrāk.
Latvijā ir redzams, ka bērnu nākšana pasaulē nav īpaši saistīta ar iestūrēšanu oficiālā laulības ostā. Vidējais vecums, kurā Latvijā tiek slēgta pirmā laulība, sievietēm vidēji ir ap 28 gadu vecumu, bet vīriešiem ap 31 gadu. Savukārt pirmais bērns ap to laiku parasti jau ir pieteicies, jo vidējais vecums, kad Latvijā sievietēm dzimst pirmais bērns, ir ap 26 gadiem.
Eiropā arī nav īpaši liels bērnu skaits ģimenē. 2015.gadā vidējais dzimstības koeficients Eiropā svārstījās: no vidēji diviem bērniem uz vienu sievieti Francijā līdz 1,3 bērniem uz vienu sievieti Portugālē un Kiprā. Kaut arī „Eurostat” prognozes liecina par dzimstības rādītāju uzlabošanos nākotnē, tie reti kurā Eiropas valstī pārsniegs divus bērnus uz vienu sievieti.
Latvijā vidējais dzimstības koeficients ir 1,7 bērni uz vienu sievieti.
