Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas „Amnesty International” jaunais ziņojums balstīts uz intervijām ar 65 cilvēkiem, kas Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma kontrolētajos cietumos pārcietuši spīdzināšanu. Viņi liecinājuši par sistemātisku izvarošanas un sišanas izmantošanu. Sīrijas valdība šādas apsūdzības vienmēr noliegusi.
Organizācijas aplēses liecina, ka kopš 2011.gada marta, kad sākās Sīrijas konflikts, valdības cietumos spīdzināšanas, slimību un citu cēloņu dēļ miruši vairāk nekā 17 700 cilvēku.
„Amnesty International” norāda, ka tas atbilst aptuveni 10 cilvēkiem dienā jeb vairāk nekā 300 mēnesī.
Saskaņā ar bijušo ieslodzīto liecībām, Sīrijas varas iestādes valdības cietumos īsteno spīdzināšanu „plašos apmēros”, tostarp cilvēkus sitot, izmantojot elektrošoku, izvarošanu un psiholoģisku vardarbību. „Amnesty International” paziņoja, ka to var kvalificēt kā noziegumus pret cilvēci.
Bijušie ieslodzītie apraksta necilvēciskus apstākļus un ieslodzīto mocīšanu Sīrijas izlūkdienestu aizturēšanas centros un Saidnajas armijas cietumā pie Damaskas.
Viens no viņiem paziņoja, ka cietumsargi pret ieslodzītajiem izturējās „kā pret dzīvniekiem” .
„Amnesty International” ziņojumā raksta, ka ieslodzītajiem tiek regulāri liegta pieeja medicīniskajai aprūpei un viņiem neļauj pienācīgi nomazgāties.
Organizācijas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas nodaļas vadītājs Filips Luters komentēja, ka „Sīrijas valdības spēki jau vairākas desmitgades izmantojuši spīdzināšanu kā veidu, lai sagrautu savus oponentus”.
Viņš paziņoja, ka šobrīd spīdzināšanu piekopj „kā daļu no sistemātiskiem un plašiem uzbrukumiem, kas vērsti pret ikvienu civiliedzīvotāju, kuru tur aizdomās par opozīciju valdībai”. Luters to vērtētāja kā noziegumus pret cilvēci.
Sīrijas valdības šādas apsūdzības atkārtoti noliegusi.
Tomēr arī ANO cilvēktiesību organizācijas ziņojums februārī apsūdzēja Sīrijas valdību par iznīcināšanas politikas piekopšanu . Ziņojumā abas konfliktā iesaistītas puses – gan režīms, gan nemiernieki - tika turēti aizdomās par kara noziegumu pastrādāšanu.
Organizācija „Amnesty Interational” aicinājusi pasaules lielvaras - it īpaši ASV un Krieviju, ar kuru atbalstu iepriekš tikušas rīkotas Sīrijas miera sarunas, – reaģēt uz šiem ziņojumiem un ietekmēt karojošās puses.
Šobrīd Sīrijas miera sarunas gan ir iestrēgušas, kopš aprīlī opozīcijas grupu apvienība paziņoja par izstāšanos no tām, Asada režīmu apsūdzot par pamiera režīma neievērošanu. Šobrīd nav nosprausts laiks, kad sarunas varētu atsākties.
Kopš Sīrijas kara sākuma nogalināti vairāk nekā 250 000 cilvēku, puse valsts iedzīvotāju -11 miljoni - kļuvuši par pārvietotām personām un bēgļiem.
