ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, komentējot viņa vadītā departamenta ziņojumu, vispirms norādīja, ka demokrātijas stiprināšana ir nepārtraukts process. Arī attiecībā uz ASV, kuras konstitūcijā sākotnēji bija iekļauta verdzība, pirms tā tika izsvītrota, norādīja Kerijs. Viņš atzina, ka arī ASV nav nevainojamas, un ikgadējais Cilvēktiesību ziņojums neesot veidots ar augstprātību, bet gan bažām par cilvēktiesību situāciju.
Savā ziņojumā ASV Valsts departaments asi nosodīja demokrātijas atbalstītāju protestu apspiešanu, kas represīvu režīmu pārvaldītajās valstīs kļūst arvien biežāka. Krievija kritizēta par tādām lietām kā vēršanos pret pilsonisko sabiedrību, politisko opozīciju un homoseksuālo minoritāšu tiesībām. Ēģiptē kritika veltīta gan bijušā prezidenta Mohameda Mursi, gan tagadējās militāristu atbalstītās pagaidu valdības administrācijai. Turcijā apsūdzībās par pret-terorisma likuma pārkāpšanu tikuši ieslodzīti vismaz 73 žurnālisti. Baltkrievijā drošības spēki spīdzinājuši un vardarbīgi vērsušies pret protestētājiem un ieslodzītajiem.
Bet Ķīnā neatkarīgas tiesu sistēmas trūkums veicinājis varas iestāžu vēršanos pret aktīvistiem un disidentu apspiešanu. Ķīna, kā ierasts, reaģējusi, publicējot pati savu ziņojumu par cilvēktiesībām ASV, kurā nosoda bezpilota lidaparātu uzlidojumus un, uz neseno spiegošanas skandālu fona, izlūkdienestu darbību.
Bet īpaši izcelta ir Sīrija, kuras valdība ASV ziņojumā apsūdzēta par „kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem”, kuri radījuši iespēju ekstrēmistiem iesaistīties konfliktā, kas prasījis vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku dzīvības un licis miljoniem cilvēku doties bēgļu gaitās. Kerijs savos komentāros pieminēja tieši ķīmisko ieroču izmantošanu:
„Sīrijā simtiem cilvēku tika nogalināti nakts melnumā, kad notika katastrofa ar diktatora ziņu, kurš izlēma Damaskas gaisu inficēt ar indīgu gāzi. Un vēl daudz vairāk miruši zem bumbu, ballistisko raķešu un artilērijas lietus, kā arī citiem ieročiem,” sacīja Kerijs.
Kerijs arī nosodīja Ukrainas valdību par neseno vardarbību pret protestētājiem. Viņš notikumus raksturoja kā piemēru, kur sabiedrības protesti pret korupciju tiek vēl vairāk uzkurināti pēc varas iestāžu vardarbības. Ziņojumā līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča valdība kritizēta par necaurskatāmām parlamenta vēlēšanām, drošības spēku vardarbību pret miermīlīgām demonstrācijām novembra beigās un vēršanos pret Ukrainas medijiem. „Ukrainā, kā mēs visi tikko pieredzējām pēdējās dienās, desmitiem tūkstoši cilvēku devās ielās, lai atkal demonstrētu tautas varu, lai pieprasītu demokrātiskāku un atbildīgāku valdību. Un lai stātos pretim pat tiem, kuri no jumtiem šauj ar snaiperu šautenēm un atņem to cilvēku dzīvības, kuri vēlas būt uzklausīti,” pauda Kerijs.
ASV Valsts departamenta ziņojumā apskatīta cilvēktiesību situācija gandrīz 200 valstīs un teritorijās. Arī Baltijā. Latvijā kā nozīmīgākā problēma aizvadītajā gadā izcelta korupcija, bet pieminēti arī sliktie dzīves apstākļi cietumos, vardarbība pret bērniem un sievietēm, trūkumi izvarošanu sodīšanas likumdošanā. Lietuvā kā pirmā problēma minēta tā, ka daļa cietumu ir pārpildīti un atrodas sliktā stāvoklī, bet Igaunijā problēma joprojām ir cilvēktirdzniecība.
