Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem otrajā vietā palikusi konservatīvā Republikāņu partija ar 131 pārstāvi.
Parlamentā būs pārstāvēta arī sociālistu partija, kreisā ekstrēmista Žana Lika Melanšona vadītā “Nepakļāvīgā Francija” un Nacionālā fronte. Galēji labējo līdere Marina Lepēna pārliecinoši uzvarēja ziemeļu pilsētā Enēnā-Bomonā un pirmo reizi kļuva par Francijas parlamenta deputāti.
Makrons ir kliedējis bažas par savas jaunās, vien pirms gada izveidotās partijas “Uz priekšu, Repbulika!” popularitāti, gūstot pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās un līdz ar to arī tautas mandātu to reformu veikšanai, kuras solītas priekšvēlēšanu laikā.
Lai gan partija bija cerējusi uz vēl lielāku pārsvaru, šāds rezultāts dod Makronam spēcīgu mandātu īstenot solītās ekonomiskās un sociālās reformas.
Tas gan noticis pie rekordzemas vēlētāju aktivitātes – svētdien pie urnām devās vien 42% balstiesīgo iedzīvotāju.
Makronu ar uzvaru vēlēšanās jau apsveikusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa arī pauda vēlmi veidot turpmāku labu sadarbību Starp Vāciju, Franciju un pārējo Eiropu. Tikmēr politikas eksperti norāda, ka pārliecinošā uzvara parlamenta vēlēšanās Makronam ļaus īstenot iecerētās reformas un atdzīvināt valsts ekonomiku.
"Viņam ir milzīga leģitimitāte. Viņš tika ievēlēts ar 65% balsu kā republikas prezidents un tagad viņam ir liels vairākums Nacionālajā sapulcē. Viņš ir ieguvis diezgan retas manevrēšanas iespējas. Viņam jābūt veiksmīgam – un rezultāts ir labākais arguments tam. Makronam jāpierāda šie rezultāti un ja viņš to izdarīs, viņa leģitimitāti būs grūtāk apstrīdēt," norādīja politikas analītiķis Dominiks Moisi.
Jaunajā parlamenta sasaukumā ievēlēti cilvēki, kas iepriekš parlamentā nav strādājuši. To vidū ir eklēru uzņēmuma vadītāja, matemātiķis, tehnoloģiju uzņēmējs, policists un citi iepriekš politikā nepieredzējuši cilvēki. Tas simbolizē Makrona jaunās kustības ideoloģiju – viņš piedāvā jaunas vēsmas Francijas politikā, kas varētu nozīmēt tradicionālo partiju ēras beigas. To pierāda arī līdz šim pie varas esošā kreisā Sociālistu partijas smagā sakāve vēlēšanās - tā ieguva vien 44 vietas.
Visspēcīgāko opozīciju prezidenta partijai tādēļ radīs konservatīvā Republikāņu partija, kas ieguva 112 vietas. Jaunajā parlamenta sasaukumā tiks pārstāvēta arī Marinas Lepēnas un Žana Luka Melanšona galējo ideoloģiju partijas.
Jau ziņots, ka Makrons plāno cīnīties ar ilgstošo bezdarbu un veicināt uzņēmējdarbību, kā arī samazināt valsts ierēdņu skaitu, lai ietaupītu budžeta līdzekļus un samazinātu tā deficītu. Viens no viņa svarīgākājiem izaicinājumiem būs noturēt savu partiju vienotu starp tās kreiso un labo spārnu un vienlaikus saglabāt savas centrista pozīcijas.
