Žurnālists: Šī vairs nebūs krīzes komisija
Lūdzot izvērtēt jauno EK, politologs un portāla „Delfi” žurnālists Filips Lastovskis norādīja, ka jaunā EK, protams, ir strukturāli mainījusies.
Tajā ir vairāk amatu, plašāks atbildību loks un viens no galvenajiem uzsvariem, jaunā Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera kabinetam būs jācenšas virzīties tālāk no Eiropu nomocījušās ekonomiskās krīzes.
„Nākamajos piecos gados jaunā EK, lai arī savā struktūrā mainījusies, tomēr kā funkcionējoša institūcija daudz nemainīsies. Mainīsies kaut kādi nelieli uzsvari, piemēram strukturālās izmaiņas ar viceprezidentiem, bet otrs uzsvars noteikti būs tas, ka šī komisija vairs nebūs krīzes komisija. Tās uzmanība lielā mērā būs pievērsta enerģētikas jautājumiem, ko loģiski aktualizē Ukrainas situācija,” skaidro Lastovskis.
Barrozu aiziet pelts un slavēts
To, ka ekonomiskā krīze ir nomākusi pēdējās komisijas darbu, savā atvadu uzrunā Eiropas parlamentam uzsvēra arī iepriekšējais EK prezidents Žozē Manuels Barrozu. Viņš kā allaž kaislīgi aizstāvēja ideju, ka Eiropas politika ir izgājusi smagu posmu, ar jostu savilkšanu un daudzām asām debatēm.
„Patiesībā mēs bijām ļoti tuvu defoltam jeb tam, ko ne tik pieklājīgā valodā sauc par atsevišķu dalībvalstu bankrotu. Un paskatieties, kur mēs esam nonākuši tagad! Portugāle un Īrija ir veiksmīgi pabeigušas ekonomikas glābšanas programmas, Īrija atkal ir viena no straujāk augošajām valstīm ES,” paveikto aizstāvēja Barrozu.
Jēdzienu dalīšana, kas tiešām ir strauja izaugsme vai kārtējā stagnācija, ir izrādījusies ļoti grūta Eiropai. Šīs diskusijas vajāja iepriekšējo komisiju un visticamāk vajās arī jauno. Barrozu opozīcija ļoti bieži viņam pārmeta, ka EK nav pat centusies risināt svarīgās problēmas. Te protams minot augsto bezdarbu un lēno ekonomisko atkopšanos. Īpaši skarbi savā kritikā bijuši Eiropas Parlamenta deputāti no Eiropas dienvidu valstīm. Piemēram, deputāts no Itālijas Kurcio Maltēze Barrozu laiku raksturoja kā katastrofu 10 gadu garumā.
Viņš akcentē, ka visi ekonomikai svarīgie rādītāji parāda, ka EK ir izvēlējusies nepareizas stratēģijas un pieņēmusi nepareizus lēmumus. Arī bezdarba un nabadzības rādītāji ir graujoši, kas apliecina to, ka Komisija nav strādājusi efektīvi.
Citās domās ir Barrozu pārstāvošās Eiropas tautas partijas grupas deputāts no Vācijas Manfreds Vēbers. Viņš uzskata, ka iepriekšējā komisija strādājusi labi. Tiesa, šis deputāts pārstāv Vāciju un analizē pats savas politiskās grupas biedru. „Barrozu bija labs EK prezidents, jo viņš vadīja Eiropu laikā, kad mūs piemeklēja ļoti lielas grūtības,” saka Vēbers.
Šis noskaņojums ir politiskais mantojums jaunajai EK. Šīs runas saglabāsies kaut vai tāpēc, ka konservatīvās un ietekmīgās valstis, kā piemēram Vācija, turpinās aizstāvēt taupības politiku, bet dienvidnieki sev raksturīgajā manierē turpinās klaigāt, ka taupība dzen tikai lielākā postā.
Junkers sāk darbu ar konkrētiem solījumiem
Junkers pirms apstiprinājuma balsojuma gan piesolīja novirzīt paprāvus līdzekļus ekonomiskās izaugsmes stiprināšanai.
Lastovskis uzsver, Junkeram ir savs plāns kā reanimēt Eiropas ekonomiku.
„Šajā gadījumā Junkers ir solījis konkrētu piedāvājumu, kas ir 300 miljardu eiro apmērā. Un šie 300 miljardi tiktu sadalīti kā investīciju pakete, kas palīdzētu Eiropas ekonomikai, nodarbinātībai un izaugsmei. Tas izklausās kā labs solījums, arī tādā nozīmē, lai deputāti atbalstītu jauno komisiju.
Taču tas, ka šie varētu nebūt tikai vārdi vien, par to liecina, ka šo piedāvājumu atbalsta gan Eiropas Tautas partija, kas ir lielākā parlamenta grupa, gan arī sociāldemokrāti,” vērtē Lastovskis. „Un šīs divas grupas ir nozīmīgākās, jo būs koalīcijā jaunajā sastāvā. Kā tieši investīciju pakete tiks izstrādāta, kas saņems finansējumu un kam to pārvirzīs, tas konkrēti vēl nav piedāvāts. To izstrādāt Junkers sola līdz gada beigām. Un es domāju, ka tas ir arī sava veida žests dienvidniekiem, ka mēs atbalstām ieguldīšanu jeb jaunas investīcijas, tādējādi cenšoties risināt ekonomiskās problēmas,” saka politologs.
Prezidentūra ES tuvinās Latviju un EK
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica („Vienotība”) uzskata, pirmām kārtām, Latvijai ir svarīgs nākamā gada pirmais pusgads, kad pildīsim ES prezidējošās valsts pienākumus. „Pirmkārt, EK Latvijai ir nozīmīga, jo drīz ir jāpārņem ES prezidentūra. Līdz ar to, darba līmenī būs krietni ciešāka sadarbība ar jauno EK,” saka Kalniņa-Lukaševica. „Es domāju, ka sadarbība būs raita, komisija tika savlaicīgi apstiprināta, kas ir nozīmīgi mums, lai plānotu laiku. Mēs redzam, ka vairākās pozīcijās, kas arī Latvijai ir svarīgas prezidentūras prioritātes, mums ir jau zināmi pārstāvji ar kuriem jau šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība - tas būtu Valdis Dombrovskis, vai augstā pārstāve ārlietās un arī Komisijas prezidents Junkera kungs un daudzi citi,” vērtē Saeimas deputāte.
Latvijas prezidentūra ES padomē beigsies nākamā gada vasarā. Savukārt EK strādās piecus gadus. Šobrīd ir daudz izaicinājumu, kas skar Eiropu. Maidans Ukrainā un no ķēdes norāvusies Krievija liek asi diskutēt kādas ir ES atbildes iespējas. Tāpat tikai asākas paliek diskusijas par iekšējo tirgu, klimata pārmaiņām un arī brīvo tirdzniecību ar pasaules vadošajām ekonomikām.
Kalniņa-Lukaševica uzskaita, viņasprāt, svarīgākos darba jautājumus, kas jaunajai EK būs jārisina. „Pirmkārt tie ir ekonomikas jautājumi, kādā veidā atjaunot un uzlabot ES ekonomikas konkurētspēju, tas katrā dalībvalstī atsauksies noteiktos izaugsmes rādītājos, nodarbinātībā un arī atalgojumā,” saka Kalniņa-Lukaševica. „Otrs neapšaubāmi ir globālās ietekmes jautājums jeb kopējā ārlietu un drošības politika. Gan kontekstā ar Krievijas-Ukrainas krīzi un notikumiem Sīrijā. Trešais aspekts tuvākā pusgada vai gada laikā ir klimata un enerģētikas pakotne. Tas ir ļoti liels un būtisks jautājums, kas tuvākā gada laikā virzīsies uz priekšu. Latvijai svarīgi protams ir arī digitālās ekonomikas jautājumi, kas ir saistīti ar vienotā tirgus attīstību. Tur atkal ietekme būs ar ārlietām saistītiem jautājumiem, kā piemēram brīvās tirdzniecības līgumiem ar ASV, Kanādu un Japānu,” norāda deputāte.
Tas, ka jaunajai EK darba pilnas rokas būs visus piecus gadus ir vairāk nekā skaidrs. Starp visām ES valstīm ir ļoti lielas atšķirības un katrs karo par savām interesēm. Apliecinājums kaut vai ir jau nākamajā dienā notikušais samits par klimata jautājumiem, kurā asas debates izraisīja enerģētikas efektivitāte. Tām valstīm, kuru ekonomika ir relatīvi maza un atvērta, jebkādi ierobežojumi nozīmē konkurētspējas zudumus, bet EK ir tā, kurai vajadzēs atrast kompromisus visos jautājumos. Maza vai liela valsts, bet jāpanāk tādi lēmumi, kas kaut kādā mērā apmierinās visus.
