NATO valstu līderi ārkārtas virtuālajā sanāksmē vēlreiz asi nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un brīdināja, ka Kremļa saimnieks Vladimirs Putins par to samaksās augstu cenu. Ziemeļatlantijas alianses valstu vadītāji atzina, ka Eiropa šobrīd sastopas ar smagāko drošības situāciju vairāku desmitgažu laikā un visi apzinās, ka šī krīze turpināsies ilgu laiku.
NATO arī nolēma nosūtīt papildu spēkus Baltijas valstu un citu austrumu flanga valstu aizsardzībai, sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“ASV, Kanāda un Eiropas sabiedrotie ir norīkojuši tūkstošiem papildu karavīru alianses austrumu daļā. Mums ir vairāk nekā 100 militārās lidmašīnas, kas atrodas augstā gatavības pakāpē 30 dažādās vietās, un vairāk nekā 120 kuģi, kas izvietoti no Tālajiem Ziemeļiem līdz Vidusjūrai, tostarp trīs kaujas kuģu grupas.
Nevar būt nekādas pārrēķināšanās vai pārpratumu. Mēs darīsim visu, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu katru sabiedroto un katru centimetru NATO teritorijas.”
Bažas par Krievijas agresīvo un iracionālo rīcību raisa bažas par Krievijas tālākajiem nolūkiem. Tāpēc NATO pastiprina savu klātbūtni alianses austrumu flanga valstīs, tai skaitā Baltijā. NATO vadītājs apstiprināja, ka tie ir sauszemes, jūras un gaisa spēki. pic.twitter.com/tyNoaYZmmD
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) February 26, 2022
Papildu spēki netiks izvietoti vienā vietā. Netiek arī atklāts, cik daudz no 40 000 karavīru, kas potenciāli būtu pieejami šādam uzdevumam, patiešām tiks iesaistīti.
Diplomāti skaidro, ka NATO reaģēs uz situācijas attīstību Ukrainā un pārvietos karavīrus un tehniku dažādās konfigurācijās tur, kur tas konkrētajā brīdī būs visvairāk nepieciešams.
Saskaņā ar rotācijas principu lielāko lomu šajā procesā uzņemsies Francijas spēki. Aktīvi piedalīsies arī Vācijas un citu valstu spēki.
NATO sanāksmē Latviju pārstāvēja Valsts prezidents Egils Levits. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ceturtdienas vakarā notiekošo Ukrainā apsprieda ar pārējiem Eiropas Savienības valstu līderiem. Pēc šīs tikšanās Kariņš vēlreiz pauda gandarījumu, ka mūsu valsts ir abu organizāciju sastāvā.
“Paldies Dievam, ka mums un mūsu agrākajiem valdības vadītājiem un Saeimas deputātiem bija tā gudrība un prasme iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO, jo [esot] kluba biedriem tie nosacījumi ir pavisam citi, kā tiem, kas ārpus šī kluba.”
NATO līderu samitā tika runāts arī par to, kā situācija Ukrainā ietekmē citas valstis, kas nav alianses sastāvā. Galvenās bažas ir par iespējamo destabilizāciju Moldovā, Gruzijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā.
Stoltenbergs arī vērsās pie Krievijas iedzīvotājiem, sakot, ka pasaule nesāks vairāk cienīt viņu valsti pēc šī iebrukuma un viņu bērni nejutīsies lielākā drošībā.
Vairākas alianses dalībvalstis arī pauda gatavību nosūtīt ieročus un ekipējumu Ukrainai. Bet precīza informācija par to netiek izpausta.
