Vācijas vēlēšanu rezultāts atstājis politiķus sarežģītas izvēles priekšā. Kristīgajiem demokrātiem, lai nodibinātu valdību, ir jāmeklē koalīcijas partneri otrā upes pusē, proti pie kreisajiem – sociāldemokrātiem vai "zaļajiem". Vācijas sociāldemokrāti jau paziņojuši, ka sāks sarunas ar Angelas Merkeles Kristīgajiem demokrātiem, taču izvirza virkni nosacījumu, un kā galveno - līdzvērtīgu ietekmi un politiskos svara kausus valdībā.
Arī "zaļie" paziņojuši, ka līdzīgi kā sociāldemokrāti nestāvēs malā un runās ar Merkeli un norāda, ka jau ir saņēmuši apstiprinājumu par šādu dialogu. "Zaļo" un Kristīgo demokrātu starpā valda vienota nostāja par tādu būtisku jautājumu, kā atomenerģijas samazināšanu valstī. Merkele par to iestājusies pēc Japānas Fukušimas katastrofas, norādot, ka Vācijā vajadzētu palielināt citu alternatīvo enerģiju klātbūtni. Tas ir viens no "zaļo" partijas būtiskākajiem mērķiem, taču abu politisko pušu starpā joprojām pastāv viedokļu sadursme daudzos citos jautājumos, sākot ar nodokļiem, beidzot ar viendzimuma laulībām.
Eksperti prognozē, ka visticamāk sociāldemokrāti būs tie, ar kuriem galu galā Merkeles Kristīgie demokrāti izveidos valdību, taču sarunas par politiskās ietekmes sadalījumu un ministru posteņiem būs garas un sarežģītas un var prasīt nedēļas vai pat mēnešus.
Aptauju dati rāda, ka vairums iedzīvotāju labāk atbalstītu Kristīgo demokrātu savienošanos ar sociāldemokrātiem, nekā ar "zaļajiem".
Tikmēr sociāldemokrātu rindas satricinājis plaģiātisma skandāls, kādu Vācijas politika pēdējā laikā piedzīvojusi vairākkārt. Doktordarba plaģiātismā tagad apsūdzēts Bundestāga opozīcijas līderis, sociāldemokrāts Franks Valters Šteinmeiers, kuram šādus pārmetumus izvirzījusi Giesenes universitāte, kur kāds profesors Šteinmeiera darbā uzgājis rindkopas bez atsaucēm no saviem tekstiem. Pats bijušais ārlietu ministrs, vicekanclers un sociāldemokrātu partijas atslēgas figūra Šteinmeijers to nosaucis par absurdu un piebildis, ja universitāte sāks izmeklēšanu, viņš to sagaidīs nesatricināmā mierā. Universitāte par tālāko rīcību lems pirmdien.
Vācijas politiku plaģiātisma skandāli ir satricinājuši jau iepriekš. Februārī šā iemesla dēļ no amata bija spiesta atkāpties Vācijas izglītības ministre Anete Švāna, bet vēl pirms tam arī aizsardzības ministrs Karls Teodors Gutenbergs.
Eksperti paredz, ka koalīcijas veidošanas procesā politiskajai videi nāksies rēķināties ar vēl jauniem pārsteigumiem. Lieki teikt, ka ar lielu uzmanību Vācijas valdības veidošanas procesam līdzi seko arī citās Eiropas galvas pilsētās un arī Briselē, kur no Vācijas valdības sejas izrietēs arī citi Eiropas politiskie procesi.
