Kā norādīja izdevuma aptaujātie analītiķi, Eiropas valstu nespēja piegādāt Ukrainai ievērojamu daudzumu bruņojuma ir ierobežojusi Ukrainas iespējas izdarīt atbildes triecienu Krievijai. Vienlaikus tiek norādīts, ka Ukrainas sarunu pozīcija būs atkarīga no situācijas kaujas laukā, un pirms iesaistīšanās jebkādās diskusijās Ukraina vēlas sasniegt ievērojamas militārās uzvaras.
Pasaules septiņu ietekmīgāko valstu jeb G7 valstu grupas ārlietu ministri virtuālas tikšanās laikā ir apsprieduši Ukrainas izteiktos miera piedāvājumus, ar kuriem iepriekš ASV prezidentu Džo Baidenu bija iepazīstinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kā izteicies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Ukrainas piedāvājums ir labs sākums, vienlaikus neprecizējot, cik laika būs nepieciešams, lai kopīgi ar Ukrainu izvērtētu šī miera plāna piedāvājumus.
ASV prezidents ir piedāvājis jau šajā ziemā sarīkot arī tā dēvēto miera samitu, taču par tā norises laiku vai vietu pagaidām runāts vēl netiek.
Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija ir noraidījusi masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par to, ka tā būtu piedāvājusi Krievijai bruņojumu. Ministrijas paziņojumā norādīts, ka starp abām valstīm nekad nav notikušas ieroču operācijas, tāpēc šāds pieņēmums ir absurds izdomājums, kuru nav vērts ne komentēt, ne interpretēt.
Iepriekš ASV administrācijas pārstāvis nacionālās drošības jautājumos Džons Kērbijs bija izteicies, ka Krievijas privātā militārā kompānija "Vagner" ir saņēmusi no Ziemeļkorejas ieroču sūtījumu, lai pastiprinātu Krievijas karaspēka spējas Ukrainā. Starp citu, analītiķi no domnīcas "Kara izpētes institūts" uzskata, ka "Vagner" vadība ļoti aktīvi cenšas palielināt sava grupējuma lomu operācijās Ukrainā, lai tādējādi nostiprinātos par centrālo figūru Krievijas ultranacionālistiski noskaņotajā sabiedrības daļā, kas atbalsta karu.
Čehijā sagatavošanās programmu noslēgusi pirmā ukraiņu karavīru grupa, kas izgāja apmācības Eiropas Savienības programmā "EUMAM". Sagaidāms, ka 2023. gadā Čehijā ieradīsies vēl četras ukraiņu grupas – kopumā aptuveni 800 karavīru. Ukraiņu izdevums "Pravda" šorīt ziņo, ka arī ASV Aizsardzības ministrija izskatot iespēju savā valstī apmācīt ukraiņu karavīrus darbam ar pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot". Līdz šim šādas apmācības norisinājās karabāzēs Eiropā.
Bet tikmēr Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs ir paziņojis, ka Krievijas iebrucēji vairākos uz laiku okupēto teritoriju rajonos plāno masveida deportācijas. Oficiāli gan tā tiek saukta par evakuāciju.
Viens no šādiem punktiem ir Zaporižjas apgabala Vasiļivkas rajons. Līdzīgas darbības esot novērotas arī Dņepras upes kreisā krasta teritorijā Hersonas apgabalā, kur šādas piespiedu evakuācijas gatavojot Kahovkas un Nova Kahovkas iedzīvotājiem. Lai radītu šādu evakuāciju nepieciešamību, no sākuma tiekot pārtraukts sociālo iestāžu darbs, pēc tam pastiprinātas apšaudes, bet vēl vēlāk izsludināta brīvprātīgā un tad arī piespiedu evakuācija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
