Savā uzrunā Sarkanajā laukumā prezidents Vladimirs Putins pateicās Otrā pasaules kara sabiedrotajiem „Lielbritānijas, Francijas un ASV tautām par viņu ieguldījumu uzvarā". Tomēr Putins, kura runu Maskavā atskaņoja ar skaļruņiem, arī uzsvēra, ka uzvara Otrajā pasaules karā vispirms ir tieši PSRS nopelns.
Viņš arī pieminēja Krievijas ārpolitikas mērķus, norādīdams, ka Padomju laikā pasaule bija divpolāra, kas bija skaidrāka kārtība atšķirībā no pašreiz pastāvošās.
Laikā, kad notiek militārais konflikts Ukrainas austrumo, rietumvalstu līderi Maskavā notiekošās svinības gan boikotē. ASV prezidents Baraks Obama nav ieradies, tāpat kā Francijas un Lielbritānijas līderi, kas uz Maskavu nosūtījuši ārlietu ministrus.
Tā vietā parādes laikā blakus Putinam sēdēja Ķīnas prezidents Si Dziņpins. Ieradušies arī Indijas, Ēģiptes, Kubas, Venecuēlas un Zimbabves līderi. Pēc vizītes piektdien Ukrainā, sestdien Maskavā viesojas arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns.
Putins parādi vēroja plecu pie pleca ar Ķīnas un Kazahstānas autoritārajiem līderiem. Pirmo reizi Sarkanajā laukumā arī maršēja Ķīnas karavīri, liecinot par abu valstu politisko tuvināšanos.
Visu laiku lielākā parāde bija sadalīta trijās daļās: vispirms maršēja kājnieki, tad brauca militārā tehnika, bet pasākumu noslēdza aviācijas demonstrējumi. Parādē bija arī Krievijas medijos plaši izslavētie tanki "Armata".
Pats Maskavas centrs gan ir slēgts. Parādi ir sanākuši skatīties ļoti daudz cilvēku, taču tikai retajam ir iespēja parādi skatīt savām acīm. Aptuveni 16 000 karavīri lielākoties maršē pa tukšām Maskavas ielām un tikai dažviet ir izvietotas nelielas saliņas, kur cilvēki var skatīties parādi. Daži no šiem cilvēkiem, lai labāk redzētu parādi, atnākuši jau piecos, pussešos no rīta.
Līdz ar to šis pasākums, šķiet, ir paredzēts ne tik ļoti iekšpolitikai jeb pašu iedzīvotājiem, cik ārpolitiskiem mērķiem. Parādē bija iesaistītas arī ap 200 kara tehnikas vienībām.
Taču ap parādi notiek arī dažādi citi pasākumi. Ir armijas virtuve, koncerti, zīmējumu izstādes, filmu demonstrējumi un citas norises.
Tiesa, cilvēki, kuri apmeklē šos pasākumus vai centās piekļūt parādei ir iedvesmoti un atbalstoši. Tie, kuri neatbalsta šādu svinību norisi, Maskavu ir atstājuši vai cenšas no šiem pasākumiem turēties pa gabalu, jo Otrā pasaules kara svinību Krievijas galvaspilsētā ir visaptveroša un no tās nevar izvairīties.
Tomēr Sergejs, kurš savulaik dienējis armijā, Latvijas Radio saka, ka ir priecīgs vērot rosību Maskavā. Tiesa, esot žēl notiekošais Ukrainā, jo sevišķi tāpēc, ka pats pa pusei ir ukrainis un pa pusei krievs.
Pēcpusdienā notika gājiens "Nemirstīgo pulks", kura dalībnieki nes savu kritušo radinieku portrets. Sākotnēji šī akcija bija nevalstiski rīkota, tomēr tagad rīkošanu pārņēmuši prokremliski spēki. Pulka priekšgalā bija Putins.
Iepriekš Krievija bija cerējusi, ka ārvalstu līderu dalība Kremļa rīkotajā svinībās būs lielāka. Tomēr divas trešdaļas uzaicināto ielūgumam atteica.
Krievija un vēl vairākas pasaules valstis postpadomju telpā Otrā pasaules kara beigās svin kā uzvaru pār nacismu 9.maiju, kamēr Eiropā kara izskaņu piemin 8.maijā. Arī Latvijā daļa sabiedrības kara beigas vērtē kā svētkus un uzvaru pār nacistisko Vāciju, tāpēc 9.maijā viņiem ir svētku diena.
