Vācijas vadītā NATO bataljona komandieris, pulkvežleitnants Daniels Andre preses konferencē Kauņas lidostā informēja, ka uz Lietuvu paredzēts nosūtīt apmēram 350 karavīrus un 100 tehnikas vienības. Pirmie simts karavīri no Minsteres jau ieradušies, bet pārējie pievienosies viņiem tuvāko dienu laikā.
Andre uzsvēra, ka tas ir spēcīgs vēstījums par iespēju nepieciešamības gadījumā ātri pastiprināt kaujas grupu.
Savukārt Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks atzina, ka Berlīnes lēmums nosūtīt uz Lietuvu vairāk karavīru ir nozīmīgs un savlaicīgs, un tas apliecina NATO solidaritāti, vienotību un gatavību nodrošināt kolektīvo aizsardzību.
Ruklā bāzētajā un Vācijas vadītajā kaujas grupā patlaban ir apmēram 1200 karavīri, tai skaitā 500 Vācijas militārpersonas. To NATO izveidoja 2017. gadā, reaģējot uz Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
