ĪSUMĀ:

• Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības oficiāli noslēdzas svētdien.
• Baltkrievija paziņojusi, ka turpinās kaujas spēku pārbaudi.
• Lēmums tiek pamatots ar saspīlēto situāciju Austrumukrainā.
• Latvijas ministri aicina sākt sankcijas pret Krieviju
• Ja Krievija iebruks Ukrainā, tai draud sankcijas.
• Pirmā sankciju kārta būtu ierobežot Krievijas eksportu un liegt modernās tehnoloģijas.
• Makrons un Putins telefonsarunā vienojušies pastiprināt diplomātiskos centienus.

Krievijas karavīri paliks Baltkrievijā

"Baltkrievijas un Krievijas prezidenti izlēma turpināt Savienotās valsts reaģēšanas spēku pārbaudi," paziņoja Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins.

Viņš sacīja, ka lēmums pieņemts palielinātās militārās aktivitātes dēļ pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Iemesls esot arī "eskalācija" Austrumukrainā.

Kā norādījis Hreņins, tā dēvētajā gatavības pārbaudē "tiks rūpīgi izstrādāti Savienotās valsts aizsardzības plāni", kuriem līdzšinējās mācībās pievērsta mazāk detalizēta uzmanība.

Ministrs piebilda, ka Baltkrievijas un Krievijas kaimiņvalstīs "izvietoti daudzi karaspēka grupējumi, tostarp – trešo valstu".

Pēc paziņojuma par Krievijas spēkiem Baltkrievu demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska paziņoja, ka Krievijas karaspēka klātbūtne apdraud viņas valsts suverenitāti. Viņas biroja paziņojumā tika norādīts, ka

karaspēka klātbūtne Baltkrievijas teritorijā pārkāpj valsts konstitūciju, starptautiskās tiesības, kā arī apdraud Baltkrievijas un visa reģiona drošību.

Latvijas ministri aicina sākt sankcijas pret Krieviju

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka jāsāk sankciju ieviešana pret Krieviju.

Pabriks norādīja, ka pēdējās dienās un stundās Krievija parādījusi sevi kā agresoru.

Par to liecinot pieaugošais karaspēka daudzums, provokācijas uz Ukrainas robežas ar apšaudēm, kā arī komunikācijas uzbrukumi un propaganda par it kā ukraiņu teroristiem, Latvijas Radio stāstīja Pabriks.

Arī Rinkēvičs norādīja uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un to, ka Krievijas karavīri nepamet Baltkrieviju.

Pēc Rinkēviča teiktā, pirmdien Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē varētu apspriest sankciju noteikšanu un nosūtīt "politisku signālu" Maskavai. Līdzīgās domās esot arī kolēģi Lietuvā un citās valstīs, Latvijas Radio teica Rinkēvičs. Sankciju izsludināšana gan prasīšot kādu laiku. Pirmajā sankciju posmā ierobežos Krievijas eksportu un liegs modernās tehnoloģijas.

Makrons un Putins vienojas pastiprināt diplomātiskos centienus

Eiropas Savienība, ASV un Lielbritānija ir brīdinājušas, ka noteiks Maskavai būtiskas ekonomiskās sankcijas, ja Krievijas karaspēks iebruks Ukrainā. Uz sankciju ieviešanu jau sestdien aicināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikmēr kā Minhenes drošības konferencē sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels – ja Krievija iebruks Ukrainā, tiks sasaukts īpašs Eiropas Savienības samits, lai lemtu par sankciju noteikšanu Maskavai. Samita sasaukšana nodrošinās vienota lēmuma pieņemšanu par sankcijām, piebilda Mišels.

„Viņi cerēja sēt nesaskaņas, vājināt mūsu aliansi un sašķelt mūs, bet viņi ir panākuši tieši pretējo. Mūsu vienotība ir nostiprināta gan Eiropas Savienības iekšienē, gan transatlantiski. Lielais jautājums paliek – vai Kremlis grib dialogu? Pirms dažām dienām parādījās ļoti maza cerība, bet viņu darbības turpināja ietvert militāro spēku koncentrēšanu.

Mēs nevaram mūžīgi piedāvāt olīvzaru, kamēr Krievija rīko raķešu izmēģinājumus un turpina koncentrēt karaspēku,” sacīja Mišels.

Turpinoties diplomātiskajiem centieniem risināt nokaitēto situāciju, Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien telefoniski sazinājās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pirms sazvanīšanās Elizejas pils šo sarunu nodēvēja par „pēdējiem diplomātiskajiem centieniem”, lai novērstu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pēc nepilnas divas stundas ilgušās sarunas Kremlis paziņojis, ka prezidenti vienojušies pastiprināt diplomātiskos centienus.

Putins „norādījis, ka eskalācijas cēlonis ir Ukrainas drošības spēku veiktās provokācijas”. Kremlis paziņojumā arī norādījis, ka puses apsprieda NATO dalībvalstu ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai, kas, pēc Kremļa teiktā, virza Kijevu uz "militāru risinājumu" pret separātistiem valsts austrumos. „Tā rezultātā cieš civiliedzīvotāji, kuriem jāevakuējas uz Krieviju, lai izvairītos no pieaugošajām apšaudēm,” piebilda Kremlis.

Elizejas pils paziņoja, ka abi strādāšot pie pamiera panākšanas. Pēc sarunas ar Putinu Makrons zvanījis arī Ukrainas prezidentam Zelenskim. Pēc tam Zelenskis aicinājis nekavējoties pārtraukt apšaudes uz frontes līnijas un rosināja atsākt sarunas ar Krieviju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka Baltā nama saimnieks Džo Baidens esot gatavs jebkurā brīdī un jebkurā formātā tikties ar Putinu, lai mazinātu kara spriedzi. Blinkens brīdinājis, ka Krievija ir uz iebrukuma sliekšņa savā kaimiņvalstī. Diplomāts piebildis, ka līdz „brīdim, kad tanki patiešām ripos un lidmašīnas lidos, mēs izmantosim katru iespēju un katru minūti, kas mums būs, lai pārliecinātos, vai diplomātija joprojām var atturēt prezidentu Putinu no šīs darbības”.

Pēdējās dienās situācija Ukrainas austrumos pasliktinājusies, Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem apsūdzot Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. Kā svētdien pauda Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, Krievija sava plāna īstenošanu jau ir sākusi. No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.

Džonsons intervijā BBC sacīja, ka Krievija, gatavojoties iebrukt Ukrainā, plāno lielāko karu Eiropā kopš 1945. gada. “Visas pazīmes liecina, ka plāns savā ziņā jau ir sācies, tā domā mūsu amerikāņu draugi. Jūs tagad redzat šīs provokācijas Donbasā, šos sprādzienus un tā tālāk, mēs par to esam brīdinājuši jau ilgu laiku.

Baidos, ka plāns, ko mēs redzam, ir kaut kam tādam, kas patiešām varētu būt lielākais karš Eiropā kopš 1945. gada tā milzīgā mēroga dēļ vien.

Mēs redzam ne tikai iespējamo iebrukumu no austrumiem, caur Donbasu, bet saskaņā ar izlūkdienestu datiem, arī no ziemeļiem, Baltkrievijas un faktiski pašas Kijevas aplenkšanu, kā to mums skaidroja ASV prezidents Džo Baidens. Cilvēkiem vajadzētu saprast, kāda milzīga dzīvības cena tā būs un ko tas varētu nozīmēt ne tikai ukraiņiem, bet arī krieviem, gados jaunajiem krieviem,” sacīja Džonsons.

KONTEKSTS:

Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu, pēc tam kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.