Ukraina un rietumvalstis uzsver, ka Krievijas rīcībai nav nekāda likumīga pamata un šīs teritorijas joprojām ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa.
Krievijas izveidoto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku", kā arī okupētās Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijas administrāciju vadītāji jau ieradušies Maskavā, kur vērsušies pie Putina ar lūgumu uzņemt šīs teritorijas Krievijas sastāvā.
Svinīgā ceremonija paredzēta piektdien Kremlī pulksten 15 pēc Latvijas laika. Vēlāk vakarpusē Sarkanajā laukumā plānots koncerts/mītiņš, kurā tiks svinēta okupēto reģionu iekļaušana Krievijas sastāvā.
Kremlis no 23. līdz 27. septembrim bija sarīkojis viltus referendumus, kuros Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu iedzīvotājiem zem automātu stobriem bija jābalso par šo reģionu pievienošanu Krievijai.
Balsojuma iznākums bija skaidrs jau iepriekš, bet oficiālie rezultāti uzrāda, ka atbalsts aneksijai esot bijis neticami liels: 99,2% Doneckā, 98,4% Luhanskā, 93,1% Zaporižjā un 87% Hersonā.
Ukraina un starptautiskā sabiedrība uzskata šos pseidoreferendumus par rupju starptautisko tiesību pārkāpumu.
Rietumvalstis jau paziņojušas, ka negrasās jebkādā veidā atzīt šos pseidoreferendumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka tas neko nemainīs Ukrainas mērķos pilnībā atgūt visas savas teritorijas.
"Šim "priekšnesumam" nav nekāda sakara ar gribas izpausmi, un tas nekādi neietekmēs Ukrainas administratīvi teritoriālo sistēmu un tās starptautiski atzītās robežas. Ukraina un starptautiskā sabiedrība nosoda šādu Krievijas rīcību un uzskata to par gļēvu," teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā. "Tāpat kā Krimas gadījumā Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabali joprojām ir Ukrainas suverēnas teritorijas."
Eiropas Savienība un ASV plāno noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.
Par pseidoreferendumu neatzīšanu paziņojusi pat tāda Krievijai tradicionāli draudzīga valsts kā Serbija.
2014. gadā Krievija līdzīgā veidā anektēja Krimas pussalu. Toreiz viltus referendumā par pievienošanos Krievijai esot nobalsojuši 97% balsotāju.
Starptautiskā sabiedrība nav atzinusi Krimas aneksiju un uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu.
Šis process atgādināja arī 1940. gada vasarā notikušo Baltijas valstu okupāciju. Latvijā pēc padomju okupācijas varas ienākšanas tika sarīkotas "Tautas Saeimas vēlēšanas", un padomju vara paziņoja, ka par vienīgo sarakstu esot nobalsojuši 97,5% vēlētāju.
Padomju ziņu aģentūra "TASS" toreiz pamanījās publicēt Latvijas "vēlēšanu" rezultātus, kad vēl nebija slēgti vēlēšanu iecirkņi un sākta balsu skaitīšana.
1940. gada augustā Baltijas valstis tika pasludinātas par PSRS sastāvdaļu un atguva brīvību tikai pēc 50 gadiem.
KONTEKSTS:
Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā no 23. līdz 27. septembrim notika pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai.
Ukraina un rietumvalstis nosodījušas pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās.
Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pseidoreferendumi pamatā vajadzīgi Krievijas sabiedriskās domas ietekmēšanai, lai pēc sakāvēm kaujas laukā Ukrainā attaisnotu mobilizāciju.
