Kā skaidroja Fedotovs, Maskavai jāizšķiras starp pienākumiem pret patvēruma meklētāju un vēlmi nesabojāt attiecības ar ASV.
"Krievija Snoudena sāgā ir cietusī puse. Mums nav nekādu nacionālo interešu," norādīja Krievijas Prezidenta cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs. "Mēs nevaram izdot cilvēku, kurš mūsu valstī ieradies pēc aizsardzības. Taču, no otras puses, mēs nevēlamies sabojāt attiecības ar Savienotajām Valstīm, kuras ir mūsu partneris daudzos starptautiskos jautājumos."
"Krievija ir ļoti neapskaužamā pozīcijā," uzsvēra Fedotovs.
Jau vēstīts, Krievijas Federālais migrācijas dienests Snoudenam pagājušajā nedēļā izsniedza izziņu, kas apstiprina, ka tiek izskatīts viņa lūgums pēc patvēruma Krievijā. Tika ziņots, ka tas viņam ar robežsardzes piekrišanu atļauj pamest Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, kur viņš mitinās kopš 23.jūnija.
Snoudens 16.jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā.
Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12.jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu.
Tikmēr ASV ģenerālprokurors Ēriks Holders vēstulē, kas adresēta viņa krievu kolēģim, solījis, ka gadījumā, ja Snoudens tiks izdots tiesāšanai ASV, prokuratūra neprasīs viņam piespriest nāvessodu.
"Apsūdzības, kas viņam draud, neparedz šādu iespēju, un Savienotās Valstis neprasīs nāvessodu pat tad, ja Snoudena kungam tiktu izvirzītas papildu apsūdzības par noziegumiem, kam paredzēts nāvessods," teikts Holdera vēstulē, kas nonākusi aģentūras AFP rīcībā.
Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka jautājums par Snoudena likteni nav Putina darbakārtībā.
Snoudens nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
