Kipras grieķu un turku kopienas eksperti, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji atsāks sarunas par salas apvienošanu jau trešdien, 18. janvārī. Diplomāti mēģinās rast iespējamos risinājumus vairākiem jūtīgiem jautājumiem. Tie skar, piemēram, kompensācijas par savulaik zaudētām mājām un katras kopienas kontrolētā reģiona nākotnes robežas. Nesen pirmo reizi notika arī apmaiņa ar kartēm par to cik lielu teritoriju nākotnē kontrolēs katra Kipras daļa.
Tāpat būtisks jautājums ir arī Turcijas armijas turpmākā palikšana Kiprā. Pašreiz turku kopienas kontrolētajā daļā ir dislocēti aptuveni 30 000 Turcijas karavīru.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir paudis cerību, ka šis būs izšķirošs mēģinājums, kas beidzot ļaus vienoties par abām pusēm pieņemamu salas apvienošanas plānu. Pēc tam, kad eksperti nonāks tuvāk gala secinājumiem, Ženēvā atkal sanāks politiķi gan no abām Kipras daļām, gan arī no Lielbritānijas, Grieķijas un Turcijas. Trīs pieminētās valstis ir Kipras drošības garanti. Jāsaka, ka arī tas ir viens no jūtīgajiem jautājumiem, jo Kipras grieķi vēlas, lai turpmāk Eiropas Savienība uzņemtos drošības garanta lomu, bet Kipras turki un arī Turcija uzstāj uz esošās kārtības saglabāšanu.
Kapustāns: “Teikt, ka Kipra varētu apvienoties ļoti ātri, mēs nevaram, jo kad sarunās ir jārisina konkrētie smagie jautājumi, šīs cerības mazinās. Un nav gaidāms, ka šīs sarunas varētu ātri beigties ar pilnīgu rezultātu. [...] Viņi gaida, kad otra puse piekāpsies vairāk. Katra puse grib šo apvienošanos uz sev izdevīgākiem noteikumiem. Par to it tās galvenās atšķirības. [...] Un intereses šeit ir visiem. Un arī lielajai Turcijai Kipras sašķeltība īsti izdevīga nav.”
Tomēr Kapustāns, tāpat kā daudzi citi eksperti, atzīmē, ka esošās sarunas ir ļoti intensīvas un abu pušu vadītāji patiešām vēlas panākt pozitīvu iznākumu.
Kipras apvienošanās ir būtiska arī Eiropas Savienībai, kaut vai tādēļ, ka tā būtu reta pozitīvā ziņa krīžu un problēmu laikā. Tādēļ atšķirībā no Lielbritānijas, Grieķijas un Turcijas augstākajiem politiskajiem līderiem, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ceturtdien personiski piedalījās sarunās Ženēvā. Pirms došanās uz Šveici Junkers savu lēmumu pamatoja šādi: “Kad runa ir par mieru, ir jākāpj lidmašīnā. Es domāju, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pienākums ir būt klāt un palīdzēt pārvarēt domstarpības. Tas ir riskanti, bet kad runa ir par mieru, tad ir jāriskē. Kad runa ir par mieru, tie, kuri neriskē, uzņemas vislielāko risku.”
Ir sagaidāms, ka Eiropas Komisija varētu piešķirt Kiprai papildu finansējumu, lai palīdzētu atrisināt domstarpības par kompensācijām un citus jautājumus.
Ja gala vienošanos tomēr drīzumā izdosies parakstīt, tad katrā salas pusē šogad tiks sarīkots referendums. Tiek pieļauts, ka tas var notikt jau aprīlī, jo vēlāk tuvosies vēlēšanas.
