Kā norāda politikas analītiķi, pirmo reizi kopš 1974. gadā notikušā Turku iebrukuma un salas sadalīšanas priekšvēlēšanu kampaņas centrā nav jautājums par grieķu un turku apvienošanu, bet gan par ekonomikas jautājumiem. Galvenokārt tāpēc, ka Grieķijas ekonomisko problēmu dēļ un apjomīgā parāda norakstīšanas dēļ pamatīgi cietusi arī Kipras ekonomika, zaudējot gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta.
Savas banku sistēmas glābšanai Kipra ir lūgusi piešķirt tai 17 miljardu eiro lielu aizdevumu, taču Eiropas Savienība ar tā piešķiršanu kavējas, apsūdzot Kipras bankas saistībā ar naudas atmazgāšanu.
Eksperti prognozē, ka vēlēšanu pirmajā kārtā labākos rezultātus varētu sasniegt labēji centriski noskaņotais Nikoss Anastasiades, kreiso spēku pārstāvis Stavross Malass un neatkarīgais kandidāts Georgs Lilikas. Ja prezidents netiks ievēlēts jau šīsdienas balsojumā, otrā balsošanas kārta notiks 24.februārī.
