Liberāli konservatīvās un Īrijā lielākās partijas „Fine Gael” līderis Enda Kenijs pēc divu mēnešu ilgām diskusijām par mata tiesu ir guvis vairākuma akceptu atkal būt Īrijas valdības vadītāja krēslā. Balsošanu parlamentā veica atkārtoti, un tā vilkās ilgi tā iemesla dēļ, ka neviens no lielāko partiju līderiem, kuri pretendēja uz premjerministra krēslu, nebija guvuši vairākuma atbalstu. Kenijs būs pirmais partijas „Fine Gael” līderis, kuram būs izdevies atkārtoti iesēsties premjerministra krēslā, turklāt par spīti tam, ka viņš vadīja valsti arī Īrijai grūtajos finanšu krīzes laikos, kad nācās aizņemties naudu no starptautiskajiem kreditoriem un piedzīvot smagu taupības programmu.
Uzņemoties valdības vadītāja pienākumus, Kenijs publiski pavēstīja, ka strādās vienotai, labākai Īrijai.
Taču mediji, izvērtējot to ieguldījumu, ko no Kenija kā Īrijas premjerministra varētu sagaidīt tuvākajā laikā, norāda, ka, pat ieņemot jauno amatu, politiķis izskatās un, visticamāk, arī ir noguris. Viņu neapmierinot šā laika sadarbība ar Briseli, un jau pirms vēlēšanām uz sanāksmēm ES galvaspilsētā Kenijs esot devies sakostiem zobiem. Savas partijas priekšgalā Kenijs ir bijis 14 gadu, un politiķim, kuram apritējusi 65. gadskārta, šis posms jau šķietot visai garš.
Turklāt Keniju drīzumā sagaida ne viena vien vētra, kuru Īrijas ūdeņos grasās savērpt arī 23. jūnijā gaidāmais referendums Lielbritānijā par palikšanu vai izstāšanos no ES.
Īrija un Lielbritānija ir tuvākie kaimiņi, un starp abām valstīm, pamazām nolīdzinot vecās konfliktu rētas, ir izveidojušās ļoti ciešas tirdzniecības un sadarbības attiecības. Īrija būtu tā, kas pirmā un visasāk izjustu Lielbritānijas aiziešanu no ES. Turklāt tas radītu arī daudz problēmu britu karalistei piederošajā Ziemeļīrijā dzīvojošajiem, kuri fiziski atrodas uz Īrijas salas.
Starp citu, Kenijs vēlēšanu kampaņā apsolīja, ka, ja gadījumā viņu iecels par premjerministru, viņš sarīkos asambleju par aborta likumiem Īrijā. Patlaban valstī aborti ir aizliegti un pieļaujami, ja vien nepieciešam veselības iemeslu dēļ. Kenijs ir norādījis, ka šis ir jautājums, kas jau 30 gadus šķeļ Īrijas sabiedrību un ar to būs jātiek galā. Kenijs bija nodomājis izveidot īpašu ekspertu komisiju, kas visu izdiskutētu, un tad būtu balsojums partijā.
Par spīti sagurumam pret ES procesiem un ceļojumiem uz Briseli, ES institūcijās Enda Kenijs ir cienīts politiķis, kurš parasti ir ieturēts un neizrāda īpašu vēlmi spīdēt pirmajās rindās.
Taču par atbalstu un noturību pašmājās viņam būs vēl jāpacīnās, tā kā viņš vadīs mazākuma valdību un savu vietu ir ieguvis ar ļoti minimālu pārsvaru.
