Kazahstānas prokuratūra sestdien paziņojusi, ka pret vairāk nekā 460 janvāra protestu dalībniekiem ir izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru celšanā.
Savukārt vēl aptuveni tikpat lielam cilvēku skaitam izvirzīta mazāk smagas apsūdzības zagšanā, ieroču nēsāšanā un nekārtību celšanā.
Kazahstānas varasiestāžu vēršanās pret mītiņu dalībniekiem notiek laikā, kad izskan aizdomas, ka protestus pārņēma labi sagatavotas nemiernieku grupas.
Debatēs Eiropas Parlamentā Eiropas Savienības komisāre Stella Kirjakidu sacīja, ka pastāv varbūtība – šie bruņotie grupējumi ir saistīti ar bijušajam un esošajam prezidentam pietuvināto cilvēku cīņu par pieeju resursiem un varu.
Tāpat, pēc komisāres vārdiem, nevar izslēgt arī to, ka kāda no Kazahstānas drošības struktūrām ir piesegusi šādu grupējumu pastāvēšanu. Tādēļ secinājumus šobrīd būtu pāragri izdarīt.
Versiju, ka protestus varētu būt pārņēmuši cilvēki, kas saistīti ar dažādiem varas atzariem Kazahstānā, daļēji apliecina tas, ka prezidents Kasims Žomarts Tokajevs ir atlaidis ne tikai bijušo valsts vadītāju Nursultanu Nazarbajevu no Drošības padomes vadītāja amata, bet arī vairākus citus ar viņu saistītus cilvēkus. Tostarp amatus zaudēja arī dažādu uzņēmumu valdes locekļi.
Tomēr nesen Nazarbajevs ir nācis klajā ar televīzijas uzrunu, kurā noliedza konfliktu starp viņu un esošo prezidentu, kā arī sacīja, ka tagad viņš ir vienkāršs pensionārs.
Eiropas Parlaments šonedēļ apstiprināja rezolūciju, kurā Kazahstānas varasiestādes tika mudinātas ievērot cilvēktiesības un neizmantot bez pamata apsūdzības terorismā. Rezolūcijā tika uzskaitīti arī vairāki spīdzināšanas gadījumi. Tāpat deputāti mudina nekavējoties atbrīvot nepamatoti aizturētos cilvēkus, kā arī turpināt reformas valstī, lai uzlabotu cīņu ar korupciju un mazināt sociālo nevienlīdzību.
Kazahstānas Ārlietu ministrija nosodīja šo dokumentu un nodēvēja to par neobjektīvu.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūdza nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izteica bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei. Tomēr drīz vien nemieri tika apspiesti; Tokajevs paziņoja par "konstitucionālās kārtības" atjaunošanu un uzsvēra, ka KDLO spēki neilgā laikā tiks izvesti no Kazahstānas.
