Luksemburgas lielhercogs, kurš pieņēmis premjerministra Žana Kloda Junkera atkāpšanos no amata, tagad izsludinās ārkārtas vēlēšanas, kas varētu notikt oktobrī, iepriekš apspriežoties ar pārējām notikumos iesaistītajām pusēm. Finanšu ministrija informē, ka līdzšinējais parlamenta sasaukums un valdība turpinās darbu līdz 8.oktobrim, bet vēlēšanas varētu notikt 20.oktobrī, kas būtu pusgadu agrāk, nekā bija plānots.
Spiegošanas skandāla dēļ gāztais premjerministrs Žans Klods Junkers tomēr nav nolēmis padoties negaidītajam pagriezienam un medijiem pieļāvis iespēju kandidēt atkal. Arī Centriski labējā partija Junkera kandidatūru ir atbalstījusi.
Iepriekš vēstīts, ka 58 gadus vecais Junkers, kurš Luksemburgas valdību bez pārtraukuma ir vadījis 18 gadu, bija spiests atkāpties no amata spiegošanas skandāla dēļ. Tajā nonācis valdības izlūkdienests - Luksemburgas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par nelikumīgu personu noklausīšanos, korupciju un zagtu automašīnu izmantošanu.
Premjerministrs Junkers apgalvo, ka neko par izlūkdienesta pārkāpumiem nav zinājis, taču apsūdzības ziņojumā pausts, ka Junkers bijis vistiešāk atbildīgais politiķis un viņš nav spējis laikus pamanīt samilzušās problēmas un informēt parlamenta kontroles komiteju vai juridiskās iestādes. Tā vietā, lai uzmanīgāk pārraudzītu specdienestu darbību, premjerministrs pārāk bieži uzturējies Briselē, tā sacījuši viņa kritiķi. Junkers uz šiem pārmetumiem atbildējis sakot: „Vai mēs varam būt atbildīgi par to, ko nezinājām? Man tā nešķiet. Izlūkdienesti nebija manas darbības prioritāte un ceru, ka tā nebūs arī nevienam no nākamajiem premjeriem.”
Savas ilgās valdīšanas dēļ Junkers izpelnījies visilgāk premjera amatā sabijušā Eiropa Savienības valsts vadītāja godu un ir atzīts arī par visilgāk valsts vadītāja amatā sabijušo demokrātiski ievēlēto līderi pasaulē. Luksemburga pēdējās desmitgadēs bija iztikusi bez būtiskiem politiskiem satricinājumiem un baudīja pārtikušas finanšu oāzes mieru. Junkera pārstāvētā Centriski labējā partija bijusi valdības priekšgalā kopš Otrā pasaules kara, tikai vienu reizi vēsturē zaudējot varas grožus. Šā iemesla dēļ liela daļa sabiedrības neatbalsta Junkera aiziešanu.
Tikmēr kā viena no iespējamajām kandidātēm uz premjera amata presē tiek minēta pašreizējā Eiropas tieslietu komisāre Viviana Redinga. Taču Redinga publiski paudusi, ka atbalsta Junkeru un uzskata, ka viņš ir vislabāk spējīgs vadīt valsti.
