Līdz šim tikai 272 bēgļi ir pārvietoti uz citām valstīm, lai gan ES valstis ir vienojušās par 160 tūkstošu bēgļu sadali, lai tādā veidā censtos risināt Eiropā kopš Otrā pasaules kara lielāko migrācijas krīzi, ko izraisīja cilvēku plūsma, bēgot no konfliktiem Sīrijā un citviet.
„Uzticamības ziņā ES tuvojas nopietnai krīzei,” tik asi izteicās Junkers.
Junkers, uzrunājot medijus Briselē un pievēršoties šobrīd aktuālākajiem jautājumiem Eiropas dienas kārtībā, nevairījās paust skarbu kritiku par tām dalībvalstīm, kuras kūtri uzņem bēgļus no šobrīd visvairāk noslogotās Grieķijas un Itālijas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem no 160 000 cilvēku, ko dalībvalstis vienojās savstarpēji sadalīt, izmitināti 272 bēgļi.
"Ne jau Eiropas Komisija, bet vairākas dalībvalstis nav pildījušas solīto,” sacīja Junkers.
Junkers uzsvēra, ka Eiropas Komisija nekādā gadījumā negrasās atteikties no bēgļu pārvietošanas plāna, par spīti vairāku dalībvalstu pretestībai. Viņš sacīja, ka uzticamības ziņā Eiropas Savienība tuvojas nopietnai krīzei, ja tā nespēs uzņemties savu juridisko un politisko atbildību.
„Vairākām dalībvalstīm vajadzētu būt aktīvākām. Man nav pieņemams, ka dažas dalībvalstis saka, ka neuzņems bēgļus. Tas nav iespējams. Mēs riskējam ar sabojātu reputāciju visas pasaules acīs,” sacīja Junkers.
„Es zinu, ko runāju, jo man ir tikšanās ar kolēģiem no valstīm ārpus ES. Mūsu reputāciju pamatīgi jau ir sabojājusi dalībvalstu nespēja vienoties par pareizu risinājumu sev, citām valstīm un arī cilvēkiem, kam palīdzība ir nepieciešama. Lūdzu, pievērsiet uzmanību šai dimensijai.
Mēs esam pasaules bagātākais kontinents. Ikviens mūs apbrīno par vēsturiskajiem sasniegumiem, bet tagad mēs uzvedamies kā vājākā un nabadzīgākā pasaules daļa,” dusmīgs bija Junkers.
EK prezidents arī brīdināja, ka vairākas ES dalībvalstis ar runām slēgt bloka robežas, lai tādējādi cīnītos ar bēgļu krīzi, apdraud visas ES stabilitāti.
„Kas nogalinās Šengenu, tas kapā guldīs arī Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Tas izraisīs tādu bezdarba līmeni, ar kuru mēs vairs nespēsim cīnīties. Ja tas viss izjuks, ekonomika samaksās milzīgu cenu un Eiropas izaugsme būs ārkārtīgi iedragāta. Bez Šengenas, bez brīvas darba spēka kustības un pilsoņu iespējām ceļot, arī eiro valūta zaudē jēgu,” pauda Junkers.
Komisijas prezidents pieskārās arī Lielbritānijas atdalīšanās jautājumam no ES un citiem tuvākajos mēnešos gaidāmajiem karstajiem jautājumiem. Lai gan Junkers uzsvēra, ka Eiropai gaidāms sarežģīts gads, viņš vairākkārt arī norādīja, ka tas nekādā gadījumā neliecina par beigām un visam ir risinājums.
